Aģentūra lēmumu pazemināt Latvijas kredītreitingu pamato ar to, ka Krievijas-Ukrainas karš un reģionālie ģeopolitiskie riski vidējā termiņā turpinās ietekmēt Latvijas fiskālos rādītājus, ekonomikas izaugsmi un starptautisko konkurētspēju, lai gan šīs ietekmes apmēru joprojām ir grūti precīzi novērtēt.

Aģentūra atzīmē, ka Latvijas ekonomikas un fiskālie rādītāji līdz šim kopumā ir bijuši noturīgi pret netiešo Krievijas-Ukrainas kara ietekmi, taču ekonomikas ātrāku izaugsmes atjaunošanos un valsts budžeta deficīta līmeņa samazināšanos var aizkavēt izdevumu pieaugums prioritārām jomām – valsts drošībai un aizsardzībai. 

Tāpat aģentūra norāda, ka

Latvijas kredītreitingu “A” līmenī atbalsta īstenotās politikas uzticamība un dalība eirozonā, kā arī mērens valsts parāda līmenis.

Vienlaikus “S&P” ir noteikusi stabilu Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējumu, ņemot vērā no ģeopolitiskās situācijas izrietošus riskus, kas var ietekmēt fiskālos, Latvijas ekonomikas un maksājumu bilances rādītājus vidējā termiņā.

Tomēr, pēc aģentūras paustā, šos riskus līdzsvaro prognozētā ekonomikas cikliskā atveseļošanās, kā arī aģentūra uzskata, ka Latvija turpinās ievērot stingras fiskālās politikas pamatprincipus, kontrolējot valsts budžeta deficīta līmeni un veicot pasākumus tā ierobežošanai. 

Stabilais kredītreitinga nākotnes novērtējums atspoguļo arī aģentūras pārliecību, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā neizplatīsies NATO dalībvalstu, kuru sastāvā Latvija ir jau kopš 2004. gada, teritorijā.

Līdzīgas Krievijas agresijas Ukrainā netiešas ietekmes sekas “S&P” saskata arī pārējās Baltijas valstīs, attiecīgi veicot izmaiņas arī Lietuvas un Igaunijas kredītreitingos. 

Tostarp “S&P” ir pazemināja Lietuvas kredītreitingu no “A+” līmeņa līdz “A” līmenim, nosakot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, kamēr Igaunijas kredītreitings ir samazināts no “AA-” līmeņa līdz “A+” līmenim, arī nosakot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu.