Šajā periodā nokrišņu daudzums vietām valsts rietumu un centrālajā daļā nesasniedza pat piektdaļu no normas. Vismazāk nokrišņu bija Stendē, kur nolija tikai 23 milimetri nokrišņu jeb 15% no normas, bet visvairāk lija Alūksnē, kur bija 109 milimetri nokrišņu jeb 66% no normas.

Vidēji Latvijā šā gada otrā ceturkšņa kopējais nokrišņu daudzums bija 56,3 milimetri, kas ir 36% no normas. Līdz ar to šā gada otrais ceturksnis bija sausākais pēdējos simts gados, par 7,3 milimetriem pārspējot 1940.gada rekordu.

Jau ziņots, ka maijs Latvijā kļuva par sausāko pavasari noslēdzošo mēnesi meteoroloģisko novērojumu vēsture, savukārt jūnijs bija otrais sausākais.

Šogad sasniegts ne tikai jauns mazākā nokrišņu daudzuma rekords otrajā ceturksnī, bet arī pārspēts sausāko dienu skaita rekords. Vidēji Latvijā no aprīļa līdz jūnijam bija 24 dienas ar nokrišņiem, kas ir par 14 dienām mazāk nekā vidēji normas periodā (1991.-2020.gads), par trim dienām pārspējot 1971.gada rekordu.

Sinoptiķi prognozē, ka jūlijā laikapstākļus biežāk ietekmēs cikloni, gaisa temperatūra būs tuvu normai, bet mēneša beigās un augusta sākumā iespējams karstums. Dažreiz gaidāms lietus, vietām – pērkona lietusgāzes.