Šis jau ir trešais uzticības balsojums Siliņai samērā īsā laika posmā.

Pret neuzticības izteikšanu Siliņai nobalsoja 50 deputāti, bet par bija 33 deputāti.

Siliņa pirms balsojuma sēdes laikā uzskaitīja viņas valdības laikā paveikto, kā arī runāja par mērķiem, uz kuriem vēl ir jātiecas.

Premjere norādīja, ka opozīcijas uzdevums ir kritizēt, kas no malas var šķist vienkārši, taču valdības darbs prasa gan drosmi, gan spēju risināt sarežģītus jautājumus, balstoties uz komandas darbu.

Viņa uzsvēra, ka kopš pirmās dienas koalīcija darbojas vienoti gan valdībā, gan Saeimā, pieņemot nozīmīgus un valstiski atbildīgus lēmumus.

Pēc Ministru prezidentes teiktā, Latvijai šobrīd nepieciešama valdība, kas spēj pieņemt pārdomātus lēmumus ar skatu uz valsts ilgtermiņa attīstību, nevis pakļaujas īstermiņa populismam.

Viņas vadītās valdības prioritātes esot skaidri definētas – drošība, ekonomiskā attīstība un atbalsts ģimenēm, veidojot izglītotu un veselīgu sabiedrību.

Deputāte Linda Liepiņa (LPV) pirms balsojuma Siliņai sacīja, ka šis pieprasījums ir par pašvaldību vēlēšanu “totālu izgāšanos vai izgāšanu”.

Liepiņa pauda, ka pašvaldību vēlēšanas ir “ikonisks piemērs” tam, kas Latvijā notiekot gandrīz ar visām lietām – tā esot neprofesionāla vadība.

Viņa pārmeta, ka pastāvot uzpūsts administratīvais resurss arī attiecībā uz vēlēšanām, kā arī pārmeta melus un sabiedrības maldināšanu.

Līdztekus viņa norādīja, ka valsts pārvalde ir “sapinusies slepenībā”, kā arī pastāvot nespēja tikt galā ar krīzes situācijām.

Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (AS) savukārt norādīja, ka opozīcija savu ir panākusi – premjere beidzot ir ieradusies uz Saeimas sēdi.

Viņš arī norādīja, ka deputāti vēlētos, lai arī citi ministri biežāk dotos klātienē uz Saeimu, lai sniegtu atbildes uz jautājumiem.

Šajā demisijas pieprasījumā opozīcijas deputāti norādījuši, ka 2025.gada pašvaldību vēlēšanu procesā ir pieļauta bezatbildīga rīcība, kas apdraudējusi vēlēšanu sistēmas darbību, radot nacionālās drošības apdraudējumu un konstitucionālās krīzes risku.

Deputāti uzsvēruši, ka šādā situācijā nepieciešama ne tikai juridiskā, bet arī politiskā un ētiskā atbildība.

Iepriekšējos demisijas pieprasījumos opozīcijas politiķi vēlējās panākt Siliņas gāšanu, jo uzskatīja, ka viņas vadītā valdība nespēj efektīvi risināt vairākas būtiskas problēmas valstī.

Deputāti pauda uzskatu, ka Siliņas vadītā valdība cieš no ideju trūkuma un nespēj pienācīgi reaģēt uz ekonomiskajiem izaicinājumiem, tostarp inflāciju, pārtikas cenu kāpumu un labklājības samazināšanos.

Tāpat tika kritizēta valdības neefektivitāte birokrātijas mazināšanā un lielu infrastruktūras projektu, piemēram, “Rail Baltica” un “airBaltic” pārvaldībā.

Deputāti norādīja arī uz augošo valsts parādu, kas pārsniedz 20 miljardus eiro, un pauda uzskatu, ka tas valstij rada reālus maksātnespējas draudus.