Deputāts, debatēs aicinot atbalstīt priekšlikumu, teica, ka savulaik diferencētais neatliekamais minimums tika ieviests, lai cīnītos ar ēnu ekonomiku, jo bija ļoti liels ēnu ekonomikas īpatsvars tieši zemo algu sektorā.

Butāna ieskatā, nodoms bija labs, bet izpildījums neesot “līdz galam atmaksājies”, jo patlaban ēnu ekonomikas pētījumi parādot tieši pretējo – minētā pieeja nodrošina to, ka ir liels nodokļu spiediens uz vidusslāni, veidojot mazo algu sektoru un aplokšņu algas.

Koalīcijas politiķis, “Progresīvo” frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs aicināja priekšlikumu neatbalstīt, reizē paužot viedokli, ka pašlaik esošais diferencētais neapliekamais minimums nav labs risinājums, jo tāda sistēma esot ļoti sarežģīta.

Iedzīvotājiem esot ļoti grūti prognozēt savus precīzos ienākumus,

atzīmēja politiķis un solīja pie šī jautājuma nākotnē atgriezties.

Šuvajevs akcentēja, ka tagad šo priekšlikumu nevar atbalstīt, jo tam ir fiskālā ietekme aptuveni 144 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus deputāts uzsvēra, ka, ja ir vēlme atcelt diferencēto neapliekamo minimumu, tad ir jāpārskata iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes.

“Atcelt tikai diferencēto, nepārskatot IIN likmes, būtu nepareizi – ir jāpārliecinās, ka šī nodokļu sistēma ir pietiekami progresīva, lai sistēma kā tāda neveidotu ienākumu nevienlīdzību,” uzsvēra Šuvajevs.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) atzīmēja, ka šis ir svarīgs un debates vērts priekšlikums.

Mērķis, ieviešot diferencēto neapliekamo minimumu, bija mazināt ienākumu nevienlīdzību, nevis cīnīties ar ēnu ekonomiku, teica politiķis.

Ašeradens norādīja, ka patlaban darbu turpina Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa, kura strādās līdz nākamā gada vidum, un šis jautājums esot grupas dienaskārtībā.

Finanšu ministrs paredz nākotnē būtiskas izmaiņas darbaspēka nodokļa likumdošanā. 

Jau ziņots, Butāns priekšlikumus iesniedzis grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Butāna ieskatā, diferencētais neapliekamais minimums veicina zemas pievienotās vērtības ekonomikas saglabāšanos, ēnu ekonomiku un negodīgu konkurenci.

Politiķis norāda, ka nodokļiem piemīt ne tikai fiskālā, bet arī regulatīvā funkcija.

Atbalstot zema atalgojuma sektorus, un apgrūtinot atlīdzības izmaksu vidēja un augsta atalgojuma sektoros, tiekot bremzēta ekonomikas virzība uz augstāku ražīgumu un augstāku pievienoto vērtību, kas ir ļoti būtisks ekonomiskā izrāviena priekšnoteikums.