“Stabilitātei” piedāvātie grozījumi Pilsonības likumā paredzēja, ka Latvijas pilsonis ir persona, kura bijusi PSRS pilsonis, un kura dzīvojusi Latvijā gan pirms, gan pēc 1991.gada 21.augusta, ir ieguvusi nepilsoņa pasi, kuru persona joprojām izmanto kā savu vienīgo oficiālo identifikācijas dokumentu un valsts piederības apliecinājumu, pēc 1991.gada 21.augusta bijusi nodarbināta Latvijā vismaz piecus gadus, un nav izdarījusi smagus noziegumus pret Latvijas valsti.

Tāpat “Stabilitātei” rosināja noteikt, ka persona, kura dzimusi Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta, tiek atzīta par Latvijas pilsoni, ja tai nav citas valstspiederības, tā nav izdarījusi smagus noziegumus pret Latvijas valsti, ir ieguvusi Latvijas nepilsoņa statusu.

Frakcija skaidro, ka, lai gan 2020. gada 1.janvārī tika atcelts nepilsoņa statusa piešķiršanas mehānisms jaundzimušajiem, joprojām pastāvot ievērojams skaits cilvēku, kuriem pilsonība nav piešķirta automātiski.

Savukārt, ja persona, kura dzimusi Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta, ir ieguvusi citas valsts valstspiederību, “Stabilitātei” rosināja, ka tā var pieteikties Latvijas pilsonības iegūšanai saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu.

Opozīcijas partija likumprojekta anotācijā norāda, ka Latvijā 2014.gadā Latvijas nepilsoņu skaits no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija 262 622, 2019.gadā to skaits sasniedza 216 681, savukārt 2024.gadā Latvijā dzīvojošo nepilsoņu skaits ir aptuveni 180 000 iedzīvotāju, kas ir apmēram 9% no kopējā iedzīvotāju skaita Latvijā.

“Šī brīža situācija apzīmē, ka nepilsoņu pase nav tikai juridisks dokumentu trūkums, bet arī šķelšanās un integrācijas šķērslis sabiedrībai,” uzskata “Stabilitātei”.