Pret nobalsoja vien deputāti no partijas “Stabilitātei”.

Lēmuma projektā “Par Latvijas nostāju attiecībā uz Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (IPC) lēmumu atjaunot Krievijas un Baltkrievijas pilntiesīgas biedra tiesības” teikts, ka Latvijas parlaments pauž stingru nosodījumu Krievijas un Baltkrievijas dalības atjaunošanai paralimpiskajā kustībā un aicina IPC to pārskatīt.

Dokumentā uzsvērts, ka Krievijas un Baltkrievijas atgriešana paralimpiskajā kustībā ir pretrunā ar Olimpiskās hartas pamatprincipiem un grauj sporta autonomijas un cilvēktiesību ievērošanas principus.

“Ar šo lēmumprojektu mēs paužam skaidru Latvijas nostāju – agresorvalstīm nav vietas starptautiskajā sporta kustībā, kamēr turpinās karš Ukrainā. Sports, īpaši šajās valstīs, jau izsenis bijis cieši saistīts ar militārajām struktūrām un bijis propagandas instruments. Ļoti iespējams, ka tie sportisti, kas plāno pārstāvēt Krieviju un Baltkrieviju, ir karojuši un nogalinājuši cilvēkus Ukrainā. Paralimpiskajai kustībai ir jāpaliek cilvēka cieņas un taisnīguma simbolam, nevis jātop par instrumentu kara leģitimizēšanai,” norādījis frakcijas “Jaunā vienotība” Saeimas deputāts Dāvis Mārtiņš Daugavietis.

2025. gada 27. septembrī IPC nolēma atcelt Krievijas un Baltkrievijas sportistu daļēju diskvalifikāciju, kas bija spēkā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.

Šis IPC Ģenerālās asamblejas lēmums dos iespēju Krievijas un Baltkrievijas sportistiem 2026. gada ziemas paralimpiskajās spēlēs sacensties zem savu valstu karogiem.