Debatēs asu kritiku likumprojektam veltīja Nacionālās apvienības (NA) deputāti, kuri balsojumā arī bija pret to. Par piedāvāto likumu otrajā lasījumā nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 18 parlamentārieši.

Likumprojektam priekšlikumus iesniedza deputāti Jānis Butāns (JKP), Edvīns Šnore (NA), Ralfs Nemiro, Nacionālās apvienības (NA) frakcija un Viktors Valainis (ZZS). Šie priekšlikumi tika noraidīti. Piemēram, deputāts Nemiro piedāvāja likumu pārsaukt par “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas kopienām likums”, kura mērķis būtu atjaunot taisnīgumu un sniegt atbalstu visām Latvijas kopienām, nevis tikai vienai jeb ebrejiem, tomēr Saeimā priekšlikums atbalstu neguva.

Savukārt NA frakcija piedāvāja likumprojekta nosaukumā un visā tekstā aizvietot vārdu salikumu “ebreju kopiena” ar vārdu salikumu “totalitāro režīmu upuri”, ko arī vairākums deputātu lēma neatbalstīt.

Debatēs politiķis Jānis Dombrava (NA) aicināja Saeimas deputātus ļoti rūpīgi un atbildīgi izturēties pret šo ieceri. “Ja jums ir vēlme sniegt šo labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebrejiem, tad pavisam noteikti nevajadzētu aizmirst Latvijas čigānus jeb romus, kuri faktiski ļoti līdzvērtīgā procentuālā apjomā tika iznīcināti nacistiskās Vācijas veiktajā holokaustā,” minēja deputāts.

Tāpat, viņaprāt, būtu absurdi, ja deputāti mēģinātu izdzēst tās vēstures lapaspuses, kurās bija novērojami noziegumi pret latviešu tautu gan no Padomju Savienības puses, gan no nacistiskās Vācijas puses.

Tikmēr Saeimas deputāts Šnore likumprojektā “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums” iesniedza priekšlikumus, kas paredzēja, ka attiecīgos līdzekļus piešķirtu arī Latvijas čigānu (romu) kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai un romu kopienas organizāciju darba atbalstam. Arī šie priekšlikumi tika noraidīti.

Savukārt Nemiro piedāvāja veidot jaunu labas atlīdzības likumprojektu, nenosakot kopienas, lai tas attiektos arī uz citām iedzīvotāju grupām, piemēram, poļiem, baltkrieviem, latviešiem, iespējams, arī kādām reliģiskām vai citām organizācijām. Viņaprāt, tas nepieciešams, lai nākotnē vairs nebūtu šādas diskusijas un aizvainojumi.

Lai likumprojekts par labas gribas atlīdzinājumu ebreju kopienai stātos spēkā, tas vēl galīgajā lasījumā jāizskata parlamentā.

Kā ziņots, atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai plānots īstenot no 2023.gada 1.janvāra līdz 2032.gada 31.decembrim.

Likumprojekta mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai un ar labu gribu atlīdzināt daļu no restitūcijas laikā neatgūtā īpašuma valsts noteiktās kadastrālās vērtības, lai likvidētu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un padomju komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā, teikts likumprojekta anotācijā.

Grozījumu izstrādātāji atzīmējuši, ka piedāvātais likums atspoguļo faktu, ka Latvijas valsts nav vainojama un nav atbildīga par Latvijas okupācijas laikā īstenoto holokaustu, kura rezultātā vairākām vēsturiski pastāvējušām ebreju reliģiskajām un kopienas organizācijām nav tiesību pārņēmēju, kā arī nav vainojama un atbildīga par padomju okupācijas režīma īstenoto rīcību.

Pirms Otrā pasaules kara ebreju reliģisko organizāciju un kopienas īpašumā un to ebreju kopienas locekļu īpašumā, kuru ģimenes pilnībā tika iznīcinātas holokaustā bija skolas, bāreņu nami, slimnīcas, kultūras nami. Īpašumus Latvijas ebreju reliģiskās organizācijas par saviem vai ziedotiem līdzekļiem bija uzbūvējušas vai iegādājušās un tie bija šo organizāciju īpašumā līdz 1940.gada 17.jūnijam.

Tā laika ebreju kopienas locekļu nekustamos īpašumus viņu likumīgie mantinieki nevarēja atgūt denacionalizācijas kārtībā, jo visi šo ģimeņu locekļi bija gājuši bojā holokaustā un komunistiskā totalitārā režīma represijās.

Anotācijā uzsvērts, ka nacistiskās Vācijas okupācijas laikā no 1941.gada līdz 1945.gadam Latvijā tika noslepkavoti aptuveni 75 000 ebreju – Latvijas pilsoņu, vai aptuveni 90% no pirmskara Latvijas ebreju kopienas. Tas bija smagākais noziegums pret cilvēci, kāds jebkad veikts Latvijas teritorijā.

Ņemot vērā, ka kara rezultātā tika iznīcināti bijušo īpašnieku mantinieki un reliģisko organizāciju un kopienu tiesību pārņēmēji, daudzus nekustamos īpašumus denacionalizācijas kārtībā nebija iespējams atgūt.

Kopumā zaudējumi, kas radušies, ebreju kopienai nespējot atgūt denacionalizācijas procesā padomju okupācijas laikā nelikumīgi atsavinātos nekustamos īpašumus, esot 47 809 102 eiro. Tie aprēķināti apzinot uz 1940.gada 16.jūniju ebreju kopienai piederējušos īpašumus un balstoties uz nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību 2018.gada 31.decembrī.