Koncertzāli iecerēts izveidot, pārbūvējot un paplašinot Rīgas Kongresu namu.

Plānots, ka koncertzāli būvēs Rīgas pašvaldība sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM).

Likumprojekts noteic, ka līdz šā gada 31. decembrim pašvaldība nodrošinās būvprojekta izstrādi atbilstoši metu konkursā izraudzītajai idejai.

Līdz gada beigām pašvaldība ministrijai iesniegs arī projekta kontroltāmi saskaņošanai.

Kā informēja Rīgas pašvaldība, projektēšanas līgums jau ir noslēgts.

Rīgas pašvaldība būvniecību varēs sākt īstenot tikai pēc tam, kad Ministru kabinets pieņems pozitīvu lēmumu par koncertzāles ilgtermiņa saistībām un darbības finansējumu.

Būvprojekta izstrādi finansēs Kultūras ministrija no valsts budžeta līdzekļiem, bet būvdarbus līdz nodošanai ekspluatācijā finansēs Rīgas pašvaldība.

Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā valsts atmaksās pašvaldībai tās veiktos finanšu ieguldījumus.

Koncertzāle ekspluatācijā būs jānodod ne vēlāk kā četru gadu laikā no finansējuma saņemšanas.

Atbilstoši metu konkursa uzvarējušo arhitektu aprēķiniem, kas balstīti uz 2023. gada cenām, koncertzāles projekta īstenošanas izmaksas varētu sasniegt aptuveni 61,3 miljonus eiro, norādīts likumprojekta anotācijā.

Plānots, ka būvniecības kvalitāti pārraudzīs koncertzāles būvniecības padome.

Tajā darbosies pārstāvji no Kultūras ministrijas, Rīgas pašvaldības un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra.

Padomē būs arī mūzikas nozari pārstāvošas sabiedriskās organizācijas pārstāvis, Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis un četras kultūras ministra uzaicinātas personas ar pieredzi mūzikas, finanšu, kultūras mantojuma aizsardzības vai tiesību jomā.

Iecerēts, ka pabeigto koncertzāli Rīgas pašvaldība nodos ilgtermiņa lietošanā Kultūras ministrijai.

Ministrija nodrošinās koncertzāles darbību, uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī noteiks tās izmantošanas kārtību.