Uz otro lasījumu bija iesniegti 98 priekšlikumi, kas skar gan terminoloģiju, gan sporta pārvaldību un finansēšanas kārtību.

Saeima atbalstīja virkni precizējumu likuma terminoloģijā, tostarp aizstājot līdzšinējos jēdzienus ar skaidrākiem formulējumiem. Piemēram, vārdu savienojumu “apkalpojošais personāls” piedāvāts aizstāt ar “atbalsta personāls”, bet “sportistus apkalpojošie sporta darbinieki” – ar “sporta darbinieki, kuri īsteno atbalstu sportam”.

Tāpat atbalstīti precizējumi sporta jomas definīcijās un principos, tostarp uzsverot sporta pieejamību visā Latvijas teritorijā un stiprinot reģionālo attīstību, kā arī arī atbalstījusi jauna regulējuma iekļaušanu par augstu sasniegumu sportistiem, nosakot viņu statusu un tiesības saņemt valsts atbalstu.

Izmaiņas paredzētas arī sporta pārvaldībā. Atbalstītie priekšlikumi precizē Ministru kabineta kompetenci, tostarp nosakot kritērijus sporta organizāciju finansēšanai un kārtību, kā piešķir naudas balvas par izciliem sasniegumiem. Tāpat precizēta Izglītības un zinātnes ministrijas loma, tai skaitā iespēja slēgt deleģēšanas līgumus par dažādiem sporta jomas uzdevumiem, piemēram, sportistu sagatavošanu vai sporta federāciju uzraudzību.

Tāpat atbalstīti vairāki priekšlikumi antidopinga jomas regulējumā, paredzot skaidrāku institūciju darbību, lēmumu pieņemšanas kārtību un pārsūdzības iespējas. Vienlaikus precizēta Latvijas Antidopinga biroja darbība un tā statuss. Tāpat nostiprināts, ka antidopinga jautājumos jāievēro starptautiskās konvencijas.

Jau ziņots, ka pašreizējais Sporta likums ir spēkā kopš 2002. gada, un, lai arī tajā ir veikti vairāki grozījumi, sporta nozare pēdējos 20 gados ir būtiski mainījusies, jauna likuma nepieciešamību pamato Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Līdz ar to nepieciešams jauns, sistēmisks regulējums, kas nodrošinātu skaidrāku pārvaldību, lielāku caurspīdīgumu un atbilstību mūsdienu sporta attīstības tendencēm, norāda IZM.

Likumprojekta mērķis ir noteikt jaunus sporta organizēšanas un attīstības pamatus, pilnveidot sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju kompetenci, kā arī precizēt sportistu un sporta darbinieku nodarbinātības tiesisko regulējumu.

Jaunajā likumā definēti sporta pamatprincipi – vienlīdzība, godīga spēle, drošība un laba pārvaldība, kā arī uzsvērta sporta loma sabiedrības veselības veicināšanā un izglītībā.