Debatēs vairāki opozīcijas deputāti asi kritizēja pieņemto likumu, saskatot tajā riskus, kas nāktu par sliktu iedzīvotājiem.

Pieņemtais likums “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” nosaka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu, lai savlaicīgi novērstu administratīvos šķēršļus un neskaidrības attiecībā uz nosacījumiem, kā sekmīgi nodrošināt Skultes LNG termināļa izbūvi.

Kā norāda EM, ņemot vērā, ka nacionālā LNG termināla darbības uzsākšanai salīdzinoši īsā termiņā ir būtiska nozīme drošai Latvijas apgādei ar dabasgāzi, ir nepieciešamas noteikt speciālu regulējumu, kas apliecinātu valsts interesi Skultes LNG termināla izveidei un atvieglotu administratīvo procedūru projekta izvērtēšanai un realizācijai.

Likuma mērķis ir stiprināt Latvijas energoapgādes piegāžu ceļu noturību, nodrošinot sekmīgu Skultes LNG termināļa uzbūvēšanu.

Tāpat likumā noteikts, ka Skultes LNG terminālis un ar to saistītās būves ir nododamas ekspluatācijā līdz 2024.gada 15.septembrim.

Kā ziņots, valdība sākotnēji uzdeva EM padziļināti vērtēt LNG termināļu projektus, kurus ir pieteikusi AS “Skulte LNG Terminal” Saulkrastos un SIA “Kundziņsalas dienvidu projekts” Rīgā, bet vēlāk vienojās piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes LNG terminālim. EM bija jāiesniedz likumprojekts nacionālā interešu objekta statusa noteikšanai Skultes LNG terminālim, savukārt gala lēmums šajā jautājumā būs jāpieņem Saeimai.

“Skulte LNG Terminal” reģistrēta 2016.gadā. “Skulte LNG Terminal” mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% “Skulte LNG Terminal” akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS “Virši-A”.

LNG termināļa izveidošana ir svarīga Latvijas energoneatkarības nodrošināšanai.

Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā Skultes termināļa attīstītāja “Skulte LNG Terminal” ģenerāldirektors Renārs Miķelsons skaidroja, ka, neatvieglojot ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūru, Skultes LNG termināli līdz likumprojektā paredzētajam 2024.gada septembra vidum nevarēs pagūt uzbūvēt.

Viņš norādīja, ka pašlaik IVN ir paredzētas ļoti detalizētas prasības, tajā skaitā ir jāveic liela apjoma modelēšana tehniskajiem riskiem ar domino efektiem. Tas būtu laikietilpīgs process, kas prasītu vismaz gadu, kura laikā arī nevarēs sākt termināļa projektēšanu, atzīmēja Miķelsons.

“Skulte LNG Terminal” ģenerāldirektors atzīmēja, ka Eiropas Savienības direktīva paredz iespēju, ka uz peldošiem termināliem var neattiecinātu pilnu IVN. Miķelsons skaidroja, ka IVN ir jāveic, taču viņš aicina apsvērt, ka likumā noteiktu, ka tā būtu vienkāršāka un to varētu pabeigt agrāk.

Komisijas sēdē atbildot uz deputāta Jāņa Vitenberga (NA) jautājumu, Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis Kaspars Lore apliecināja, ka nekādu valsts atbalsta piešķiršanu pieņemtās izmaiņas nerisina.

Savukārt Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Dace Berkolde norādīja, ka EM nepieciešams izvērtēt, vai tas, ka termināļa attīstītājiem tiek paredzēts izņēmums no konkursa procedūras, neietver valsts atbalstu, piemēram, caur piekļuvi zemei vai jūras ūdeņiem.