Tostarp vairākas ārkārtas sēdes tika sasauktas saistībā ar koalīcijas nespēju nodrošināt kvorumu. Piemēram, 18. decembrī, kad tika aizvadīta pēdējā rudens sesijas sēde, koalīcija “iesprūda” uz grozījumiem Izglītības likumā, ar kuriem plānots noteikt, ka mācībām skolās ir jānotiek pamatā klātienē, tādējādi ieviešot būtiskus ierobežojumus tālmācībai, īpaši pirmajās sešās klasēs.

Saeimas Prezidijs tad izsludināja ārkārtas sēdi, lai nobalsotu par Saeimas piekrišanu divām budžeta apropriācijas pārdalēm.

Tāpat, piemēram, oktobrī kārtējā Saeimas sēde tika slēgta un izsludināta ārkārtas sēde, Saeimas opozīcijai “noraujot kvorumu” balsojumā par grozījumiem likumā “Par piesārņojumu”, kas paredzēja pārņemt Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros (ETS2) darbību regulējošās ES direktīvas.

Salīdzinoši 2025. gada pavasara sesijā tika sasaukta viena ārkārtas sēde, šī gada ziemas sesijā – divas ārkārtas sēdes, savukārt pērnā gada rudens sesijā – piecas ārkārtas sēdes.

Kopumā rudens sesijā Saeimas deputāti aizvadīja 16 kārtējās Saeimas sēdes un vienu svinīgo Saeimas sēdi.

Saeimas kārtības rullis paredz, ka Saeimas sesijas ir kārtējas un ārkārtas. Gadā ir trīs kārtējās sesijas: rudens, ziemas un pavasara. Saeimas sesiju starplaikā pēc nepieciešamības var tikt sasaukta Saeimas ārkārtas sesija.

Saeima ziemas sesiju sāks šā gada 9. janvārī, bet to noslēgt paredzēts 2. aprīlī.

Saeima sastāv no 100 tautas priekšstāvjiem jeb deputātiem. Atbilstoši Satversmei un Saeimas kārtības rullim parlamenta sēdes var notikt tikai tad, ja tajās piedalās vismaz puse Saeimas locekļu, tas ir, 50 deputāti, kas ir minimālais deputātu skaits jeb kvorums.