Par pieprasījumu balsoja 38 opozīcijas deputāti, bet pret bija 42 koalīcijas parlamentārieši.

Reizē Saeima nodeva Pieprasījumu komisijai AS atkārtoti iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentei Siliņai, ņemot vērā, ka opozicionāri nav saņēmuši atbildes uz daļu no jautājumiem sākotnējā dokumentā.

AS atkārtotajā pieprasījumā prasa par Kariņa lidojumu izmaksām, aviokompāniju nosaukumiem, precīziem lidojumu laikiem (ietverot arī pacelšanās un nosēšanas laikus), lidojumu kodiem, galamērķiem, lidojumu dalībniekiem un citus jautājumus.

Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (AS) šodien debatēs parlamentā akcentēja, ka nav pieļaujama situācija, ka izpildvaras pārstāvji nesniedz informāciju pēc Saeimas deputātu iesniegtajiem jautājumiem.

Kā ziņots, iepriekš Pieprasījumu komisijas sēdē viens no dokumenta iesniedzējiem, deputāts Smiltēns uzsvēra, ka izpildvaras pārstāvji neesot snieguši atbildes uz vairākiem AS pieprasījumā minētajiem jautājumiem – par pasažieru skaitu katrā reisā, kuri ir bijuši pasažieri, kāds ir bijis ekonomiskais pamatojums, kādi ir precīzie galamērķi, un citiem jautājumiem.

Jau komisijas sēdes noslēgumā Smiltēns aicināja atbalstīt pieprasījumu, jo situācijā, kad deputātiem nav sniegtas atbildes, tas ir Saeimas pašcieņas jautājums.

Parlamentārieša nostājai par to, ka nav sniegtas atbildes uz visiem deputātu jautājumiem, pievienojās deputāts Edvīns Šnore (NA).

Raisoties diskusijai ar Valsts kancelejas (VK) direktoru Jāni Citskovski, Šnore vairākkārt aicināja VK sniegt informāciju par konkrētiem speciālo reisu laikiem, lai tos varētu salīdzināt ar regulāro avioreisu pieejamību šajā laikā.

Nepieciešamību sniegt šo informāciju pirms nedēļas notikušajā komisijas sanāksmē uzsvēra arī deputāte Linda Liepiņa (LPV), vaicājot, kāpēc laikā, kad tik aktuāli ir jautājumi par naudas pietiekamību dažādām nozarēm, deputāti netiek nodrošināti ar prasītajām atbildēm.

Ministru prezidentes parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV) gan vairākkārtīgi uzsvēra, ka atbildes esot sniegtas, un arī skaidroja, ka parasto reisu izmantošana nozīmētu, ka premjeram būtu jākavē laiks, kādās pilsētās gaidot uz savienotajiem reisiem.

Koalīcijas deputāts Augusts Brigmanis (ZZS) no savas puses norādīja uz notikušajiem lidojumiem iepriekšējās valdības laikā, kad bijušo koalīciju kopā ar “Jauno vienotību” veidoja AS un Nacionālā apvienība (NA). Brigmanis vaicāja, vai AS un NA pārstāvji tajā laikā varēja jau būt informēti par šiem lidojumiem.

Atbildot uz opozīcijas pieprasījumu, premjerministres parlamentārais sekretārs Patmalnieks komisijas sēdē norādīja, ka daudzu valsts amatpersonas izmanto speciālos reisus, un ka līdzīgas debates par šiem jautājumiem jau notikušas Igaunijā, Lietuvā, Somijā.

Kā atzīmēja VK vadītājs Citskovskis, Igaunijā par to ticis debatēts 2016.gadā. Viņš arī pastāstīja, ka Lietuva valsts vadītājiem nodrošina militāro transportlidmašīnu, kas piemērota pasažieriem, reizē Lietuvā arī notiek diskusija, vai būtu jāiegādājas īpaši piemērota pasažieru lidmašīna valsts augstāko amatpersonu vajadzībām.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) aktualizēja līdzīgu jautājumu, vai finansiāli izdevīgāk būtu iegādāties nelielu pasažieru lidmašīnu.

Patmalnieks no savas puses uzsvēra, ka pieprasījums nav atbalstāms, jo ir adresēts Ministru prezidentei Siliņai, uz kuru neattiecas pieprasījumā minētie reisi.

VK direktors Citskovskis uzsvēra, ka Ministru prezidentam kā amatpersonai ir ļoti intensīvs darba režīms gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski. Bieži vien tikai pāris dienas pirms vizītes tiek noskaidrots, ka tā notiks, un galamērķi ne vienmēr sakrīt ar regulārajiem avioreisiem.

Daudzas Rietumu demokrātijas, arī Latvija sākumā skatās, vai galamērķis sakrīt ar regulārajiem avioreisiem, un tikai tad, ja šādu reisu nav, tiek meklēti speciālie reisi, atzīmēja VK vadītājs.

Kā ziņots, Kariņa Ministru prezidenta laika delegācijām paredzētie speciālie avioreisi no 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta izmaksāja 613 830 eiro, liecina Valsts kancelejas (VK) apkopotā informācija.

Interesi par Kariņa laikā veiktajiem speciālajiem reisiem izrādījuši AS politiķi, pieprasot sniegt viņiem šādu informāciju. AS gribēja zināt par Kariņa vēl premjera pilnvaru laikā izmantotajiem privāto lidsabiedrību pakalpojumiem. Informāciju par to atbilstoši Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) rezolūcijai sagatavojis VK direktors Citskovskis.

Viens no pieprasījuma iesniedzējiem, Saeimas deputāts Smiltēns, atsaucoties uz saņemto atbildi, publiski norāda, ka trešā daļa no visiem lidojumiem veikta, nevis pērkot vietu regulārajā avioreisā, bet īrējot visu lidmašīnu.

Kariņa speciālo reisu nodrošināšanai no valsts budžeta līdzekļiem 2021.gadā izlietoti 144 800 eiro, 2022.gadā – 332 717 eiro un 2023.gadā – 136 313 eiro, teikts Citskovska vēstulē. Smiltēns norāda, ka attiecīgās summas izlietotas par 18 lidojumiem.

VK vadītājs norāda, ka AS pieprasījumā minētajā laika posmā no 2019.gada janvāra līdz 2023.gada septembrim Ministru prezidenta vadītā delegācija, dodoties ārvalstu komandējumos, izmantojusi regulāros avioreisus 35 pārlidojumos un 18 speciālo lidojumu pakalpojumus.

Starp speciālo reisu galamērķiem bija arī Beļģija, Slovēnija, Vācija, Francija, Portugāle, Lielbritānija, Slovākija, Nīderlande, Dānija, Čehija, Polija un Moldova, un pasažieru skaits Kariņa kā premjera laika delegācijā bija no piecām līdz deviņām personām.

Citskovskis savā vēstulē cita starpā skaidro, ka šādi reisi bija nepieciešami, lai arī komplicētas loģistikas apstākļos būtu iespējams vienlaikus apmeklēt gan pasākumus Latvijā, gan pārstāvēt savu valsti ārvalstīs.

No Citskovska vēstules secināms, ka Ministru prezidenta funkciju nodrošināšanai speciālos reisus savulaik izmantojuši arī citi premjerministri.

Siliņa savā atbildē Saeimas Pieprasījumu komisijai cita starpā akcentē Ministru prezidenta lomas ārpolitikā palielināšanos. Nepieciešams veicināt starptautisko atbalstu Latvijas interesēm, kā arī vienlaikus nodrošināt iespēju pēc iespējas ātrāk atgriezties atpakaļ Latvijā, skaidro valdības vadītāja.

Kā ziņots, AS savā paziņojumā atsaucās uz informāciju, ka Kariņš 2023.gadā vairākkārt izmantojis privātu aviokompāniju pakalpojumus. Opozīcijas partija prasīja situācijai skaidrojumu, “lai sabiedrība gūtu pilnīgu pārliecību par budžeta līdzekļu taupīgu un racionālu izmantošanu”.

AS novembra sākumā iesniegtajā dokumentā prasīja, vai valdība savām vajadzībām ir izmantojusi privātu aviokompāniju pakalpojumus arī iepriekš, lūdzot sniegt pārskatu par laika posmu no 2019.gada 1.janvāra.

Partiju apvienība vēlējās noskaidrot, cik lidojumu ir veikti, izmantojot privātas aviokompānijas, kādi ir bijuši to galamērķi, kāds ir bijis pasažieru skaits katrā reisā, kas ir bijuši pasažieri un kādas ir bijušas šo pakalpojumu izmaksas.

Kā vēstīja “Latvijas Avīze”, Kariņš 2023.gadā līdz valdības maiņai vairākas reizes ārvalstu vizītēm izmantojis speciālos reisus jeb privāto lidsabiedrību pakalpojumus.