Kā norādīja deputāte Mairita Lūse (P), pabalstu menedžēšana esot kā “melna kaste”, un nereti vecāki līdz nākamā bērna piedzimšanai ir aizmirsuši, kad un kur jāpiesakās bērna piedzimšanas pabalsta, bērna kopšanas pabalsta saņemšanai, jo pašreizējā sistēma ir sarežģīta.

“Ar bērna piedzimšanu vecāki nesaprot, ka, piedzimstot bērnam, viņi saņem piedzimšanas pabalstu, bet pēc tam veidojas periods bez ienākumiem.

Būtu jādomā par sistēmas vienkāršošanu, ienākumu ķēdes līdzsvarošanu, kā arī nesaistīt pabalstus ar minimālo algu, ņemot vērā, kā citreiz mammas pelna ar gabaldarbiem,” norādīja Lūse.

Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija uzsvēra, ka katra bērna ienākšana pasaulē ir arī valsts mērķis stimulēt un veicināt to.

Arī viņas vērtējumā atbalsta sistēma bērna ienākšana ģimenē ir jāskata kopumā. Patlaban ģimenes, kurās ienāk bērn, ir nevienlīdzīgākas pret citām mājsaimniecībām, jo netiek nodrošināti pienācīgi līdzekļi bērnu kopšanai.

Vienlaikus Latvijā vecāki ir nevienlīdzīgākā pozīcijā pret citiem, jo noteikts, ka bērna kopšanas pabalsts ir jāsaņem kopā ar vecāku pabalstu.

“Situācijās, kad tēvi paņem bērna kopšanas pabalstu un vecāku kopšanas pabalstu, sievietes ir tās, kas paliek mājās un auklē bērnu.

Uz viņām neattiecas sociālā apdrošināšana, ko garantē bērna kopšanas pabalsta saņemšana. Turklāt, ja tēvs paņem vecāku pabalstu, turpina strādāt, bet sieviete paliek mājās bez nodarbinātības, tas nozīmē, ka sieviete ir bez darba stāža uzskaites, kas nepieciešams pensijai,” norādīja Treija.

Viņa aicina LM izvērtēt iespēju atteikties no bērna kopšanas pabalsta saņemšanas kopā ar vecāku pabalstu.

Tāpat viņa ir neizpratnē, kādēļ vecāki nevar turpināt savu darba karjeru pēc bērna piedzimšanas. Viņa uzsvēra, ka ministrijas nevēlas atbalstīt ieceri kaut vai uz pusslodzi strādāt abiem vecākiem, kas kopj bērnu.

Citu problēmu iezīmēja Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, norādot, ka jaunās ārstes, kurām nupat piedzimis bērns, nevar strādāt pat nedaudz, ja viņām tiek piešķirti pabalsti.

Piemēram, ja piecu gadu laikā jaunajai ārstei ir piedzimuši divi bērni, viņa zaudē savu ārstniecības sertifikātu, jo Ministru kabineta noteikumi paredz, ka eksāmeni jākārto no jauna, ja ārsts nav strādājis piecus gadus.

Labklājības ministrija (LM) patlaban izstrādā vairākus virzienus, kā varētu mainīt pabalstu saņemšanas sistēmu.

Ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks norādīja, ka bērnu kopšanas pabalsts ir vienīgais sociālās apdrošināšanas pabalsts, ko izmaksā, ja vecāki turpina strādāt.

Taču risinājums varētu būt, ja, vecāks atsākot nodarbinātību, varētu saņemt bērna kopšanas pabalstu pilnā apmērā. LM izskata iespēju arī palielināt šī pabalsta apmēru.

“Tas nozīmē, ka šo pabalstu saņemtu visi, arī tad, ja cilvēkam nav bijušas sociālās iemaksas, viņš studē. To mēs arī virzīsim uz priekšu un skatīsimies, un uz doto brīdi tie ir 171 eiro par bērnu līdz pusotra gada vecumam un 378 eiro par bērnu līdz divu gadu vecumam.

Mēs piedāvājam strādāt, lai 2025. gadā būtu iespējams pacelt bērna kopšanas pabalstu līdz 378 eiro, un tam papildus nepieciešami 56 miljoni eiro,” skaidroja Uzulnieks.

LM piekrīt, ka pabalstu saņemšanas sistēma būtu jāvienkāršo, un, iespējams, varētu apvienot bērna kopšanas pabalstu ar vecāku pabalstu, lai cilvēkiem būtu vienkāršāk saprast.

Tāpat LM rosina bērna kopšanas pabalsta izmaksu nodrošināt no valsts budžeta, nevis speciālā budžeta, vienlaikus runājot arī par tā palielināšanu.

Komisijas vadītāja Zane Skujiņa-Rubene (JV) aicināja LM izstrādāt modeli, kas notiks, ja pabalsts tiks pārvirzīts no speciālā budžeta un valsts budžetu. Tāpat viņa aicināja ministriju padomāt par ieteikumiem, kā varētu atvieglot pabalstu saņemšanu.