Pavasara ekvinokcija ir laika moments, kad Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru un nonāk debess ziemeļu puslodē. Saskaņā ar latviešu tautas tradīcijām to atzīmē kā Lielo dienu.

Diena kļuva garāka nekā nakts jau 18. martā, jo par saullēktu un saulrietu sauc momentu, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala – nevis centrs. Saules spīdēšanas ilgumu ietekmē arī gaismas laušana atmosfērā.

Astronomiskais pavasaris turpināsies līdz vasaras saulgriežiem, kas būs 21. jūnijā plkst. 11.24.

Meteoroloģiskais pavasaris šogad iestājās 27. februārī. Meteoroloģiskā vasara sāksies, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniegs vismaz +15 grādus.

Savukārt solārais pavasaris sākās jau 5. februārī. Gada gaišākais ceturksnis jeb solārā vasara būs posms no 7. maija līdz 5. augustam.