Līdz 28.decembrim Latvijā bijuši tikai septiņi jauni aukstuma rekordi, savukārt laboto maksimālās gaisa temperatūras rekordu skaits sasniedzis 324.

Divi aukstuma rekordi pārspēti janvārī, pieci – maijā. Šogad laboto minimālās gaisa temperatūras rekordu skaits ir mazākais pēdējos gados. 2023.gadā tika pārspēti 55 aukstuma rekordi.

Pārspēto siltuma rekordu skaits ir lielākais kopš 2020.gada, kad “krita” 394 maksimālās temperatūras rekordi.

Siltuma rekordi šogad laboti katru mēnesi, vismazāk janvārī un oktobrī – katrā no šiem mēnešiem pārspēti divi maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Turpretī martā reģistrēti 53, aprīlī – 74, septembrī – 87 jauni siltuma rekordi.

Atbilstoši LVĢMC datiem lielākais sals šogad bija -29,5 grādi 8.janvārī Daugavpilī, bet stiprākais karstums reģistrēts 28.jūnijā, kad Jēkabpilī un Mērsragā termometra stabiņš pakāpās līdz +32,9 grādiem.

Jau ziņots, ka šogad Latvijā nav bijis neviena aukstuma viļņa, bet siltuma viļņu skaits līdz novembrim sasniedza deviņus. 16.-21.decembrī reģistrēts šā gada desmitais siltuma vilnis.

Decembris ir vienpadsmitais mēnesis pēc kārtas ar vidējo gaisa temperatūru virs normas. 2024.gads ir viens no diviem siltākajiem Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē; šā gada vidējā gaisa temperatūra ir aptuveni +8,8 grādi – līdzīgi kā 2020.gadā.

Gada vidējās gaisa temperatūras klimatiskā standarta norma jeb 1991.-2020.gada vidējā temperatūra Latvijā ir +6,8 grādi. Tā ir par 1,1 grādu augstāka nekā klimatiskās references perioda jeb 1961.-1990.gada vidējā gaisa temperatūra.

Zinātnieki prognozē, ka gadsimta otrajā pusē gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā var pārsniegt +10 grādus.

Tomēr pastāv varbūtība, ka, globālās sasilšanas ietekmē kūstot ledājiem un palielinoties nokrišņu daudzumam, var apstāties jūras straumes Atlantijas okeānā, kas nozīmētu krasu temperatūras kritumu Ziemeļeiropā.