CPV var radīt nopietnas veselības problēmas gan sievietēm, gan vīriešiem, jo infekcija var izraisīt arī dzimumlocekļa vēzi, rīkles vēzi un citus.

Vīruss var ilgstoši “snaust” organismā, neradot nekādas pazīmes, un infekcija gadiem ilgi var noritēt nemanāmi. Tieši šī “neredzamā” infekcija var novest pie nopietnākām veselības problēmām, jo augsta riska CPV tipi veicina dzimumlocekļa, rīkles, mutes un taisnās zarnas audzēju attīstību.

Turklāt, ņemot vērā, ka vīriešiem nav regulāru šo vēžu skrīninga programmu, šīs izmaiņas bieži vien tiek atklātas tikai tad, kad slimība jau ir nopietni attīstījusies.

SPKC skaidro, ka CPV izplatās, nonākot tiešā kontaktā ar ādu vai gļotādām, visbiežāk dzimumkontakta laikā. Turklāt gan vīrieši, gan sievietes var kļūt par vīrusa nēsātājiem, tādējādi viegli nododot infekciju savam partnerim. Ar CPV savas dzīves laikā saskarsies aptuveni 80% cilvēku, jo no tā pilnībā nepasargā pat prezervatīvs, min centrā.

Viena no biežākajām saslimšanām, ar ko vīrieši saskaras, inficējoties ar cilvēka papilomas vīrusu, ir dzimumorgānu kārpas, kas ir gan redzams, gan salīdzinoši viegli atpazīstams simptoms.

Ābele informē, ka pret CPV pastāv vakcīna, kas bez maksas pieejama jauniešiem līdz 25 gadu vecumam.

Bieži zēnu vecāki uzskata, ka viņu dēli ar CPV izraisītām saslimšanām nesaskarsies, jo šādas saslimšanas ir salīdzinoši retas, attiecīgi viņi arī padomā, ka vakcinācija nav nepieciešama. Taču šāds uzskats ir ne vien aplams, bet arī bīstams, uzsver speciālists.

Vakcinācija pret CPV zēniem bērnībā nodrošina ne tikai ilgtermiņa aizsardzību viņiem pašiem, bet būtiski ietekmē arī viņu nākotnes ģimenes un Latvijas sieviešu kopējo veselību, uzsver Ābele.

Speciālists skaidro, ka, parūpējoties par to, lai bērns neinficējas ar CPV, tiek samazināta iespēja, ka viņš nākotnē vīrusu pārnēsās un inficēs savus seksuālos partnerus.

Viņš atgādina, ka CPV ir galvenais dzemdes kakla vēža izraisītājs, un šī saslimšana Latvijā ir viens no lielākajiem sieviešu nāves iemesliem.

Ārsts arī uzsver, ka šī pieeja ir vairāk nekā tikai individuāla aizsardzība – tā palīdz mazināt vīrusa izplatību sabiedrībā un ilgtermiņā veicina drošākas vides izveidi nākotnes ģimenēm.

Lai pilnībā izskaustu vīrusu, nepieciešams, lai vakcinēti būtu vismaz 80% iedzīvotāju. Vakcinācija pret CPV darbojas jau vairāk nekā 20 gadus, savu efektivitāti pierādot daudzās pasaules valstīs. Piemēram, Austrālijā un ASV dzemdes kakla vēža gadījumu īpatsvars ir krasi samazinājies.

Vakcīna ir visefektīvākā, ja to saņem pirms dzimumdzīves sākšanas. Tas nodrošina, ka pasargāts ir gan pats jaunietis, gan viņa nākotnes partneris.

SPKC atzīmē, ka ar katru jaunu partneri CPV infekcijas risks palielinās.

Latvijā kā prioritārā grupa, kas var saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret CPV, ir zēni un meitenes vecumā no 12 līdz 17 gadiem. Taču no šī gada valsts apmaksāta vakcinācija ir pieejama arī citām iedzīvotāju grupām, tostarp jauniešiem līdz 25 gadu vecumam.

Ābele norāda, ka sabiedrībā joprojām pastāv vairāki stereotipi par vakcināciju. Piemēram, viens no tiem ir, ka vakcinācija pret CPV varētu ietekmēt vīriešu auglību. Patiesībā ir tieši pretēji – auglību ietekmēt var tieši CPV.

Pasaules pētījumi liecina, ka CPV var atrasties uz spermatozoīdu virsmas, kas negatīvi ietekmē spēju veikt olšūnas apaugļošanu, līdz ar to rada neauglības risku. Tieši vakcinācija novērš vīrusa nonākšanu spermatozoīdos, veicinot auglības saglabāšanu, uzsver urologs.

Vakcinācijas kurss parasti sastāv no divām devām ar vismaz sešu mēnešu intervālu, bet personām ar vāju imūnsistēmu tiek rekomendēta trīs devu shēma.

Lai noskaidrotu precīzu informāciju par vakcinācijas iespējām, devu skaitu un piemērotāko risinājumu, SPKC iesaka vērsties pie ģimenes ārsta.

Kā vēstīts, līdz ar valdībā pieņemtajām izmaiņām vakcinācija pret CPV tiek apmaksāta no valsts budžeta gan jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem (ieskaitot), gan tiem, kuru veselības stāvokļa dēļ vakcinācija nav atliekama.