Kamēr septembrī “Centrālajā laboratorijā” tika veikti aptuveni 500 izmeklējumi, novembrī to skaits jau pārsniedza 2000, bet decembrī līdz šim veikti jau vairāk nekā 1300 izmeklējumu.

Vērojamā tendence norāda uz infekciju izplatības pieaugumu

un uzsver nepieciešamību pēc precīzas un operatīvas diagnostikas, lai efektīvi novērstu tās izraisītās komplikācijas, uzsver “Centrālajā laboratorijā”.

Mikoplazmu sugu ir daudz, tomēr saslimšanu visbiežāk ierosina Mycoplasma pneumoniae, kura izraisa augšējo vai dziļo elpceļu infekcijas.

Slimības simptomi sākotnēji var būt līdzīgi kā saaukstēšanās vai viegls bronhīts – iekaisis kakls, klepus, neliels drudzis.

Tomēr, ja slimība netiek laikus diagnosticēta un ārstēta, tā var attīstīties līdz smagākām formām, piemēram, plaušu karsonim.

Mikoplazmu ierosinātas elpceļu infekcijas ir īpaši bīstamas riska grupu pacientiem, tostarp bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar hroniskām elpceļu vai imūnsistēmas slimībām.

Plaušu slimību speciāliste, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra “Tuberkulozes un plaušu slimību centra” galvenā ārste Andra Cīrule norāda, ka mikoplazmas baktērijas ierosinātu slimību izplatība šajā sezonā ir ievērojami pieaugusi, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.

“Katru dienu stacionārā nonāk pacienti ar mikoplazmas izraisītu pneimoniju – šogad vairāk tie ir tieši gados jaunākie cilvēki,” informē ārste.

Viņa skaidro, ka šādi lokāli slimības uzliesmojumi parasti atkārtojas ik pēc dažiem gadiem – cilvēki izslimo infekciju, uz kādu laiku iegūst antivielas un imunitāti, bet, kad šī imunitāte samazinās, sabiedrībā atkal novērojams nākamais saslimstības vilnis.

Speciālisti aicina sabiedrību būt vērīgai pret elpceļu slimību simptomiem, piemēram, ilgstošu klepu, apgrūtinātu elpošanu vai nogurumu, īpaši sezonā, kad palielinās dažādu respiratoro infekciju izplatība.

Ja simptomi saglabājas vairāk nekā dažas dienas vai progresē, ir būtiski vērsties pie ģimenes ārsta vai speciālista, kā arī veikt nepieciešamos izmeklējumus, tostarp plaušu rentgenu, laboratoriskos izmeklējumus un noteikt precīzu diagnozi.

RSU Infektoloģijas katedras asociētā profesore un “Centrālās laboratorijas” padomes locekle Jeļena Storoženko akcentē, ka daudzi cilvēki joprojām nenovērtē infekciju potenciālo bīstamību, bieži ignorējot simptomus vai atstājot tos neizmeklētus, līdz situācija kļūst pavisam nopietna – arī mikoplazmu ierosinātas elpceļu infekcijas ir iespējams diagnosticēt laboratoriski, izmantojot dažādas diagnostikas metodes.

Medicīnas laboratorijās Latvijā šobrīd pieejami dažādi mikoplazmas diagnostikas testi. Piemēram, polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) testi.

Ar tiem var noteikt Mycoplasma pneumoniae DNS visās infekcijas fāzēs. Ar seroloģiskiem testiem var noteikt specifiskās IgM un IgG klases antivielas, kas dod iespēju atšķirt akūtu vai velīnu slimības fāzes.

Pacienti tiek aicināti izmantot šo iespēju, lai sekotu līdzi savam veselības stāvoklim, laikus diagnosticēt un ārstēt infekciju un novērstu iespējamās komplikācijas.

Mikoplazmoze ir gaisa pilienu infekcija, un nozīmīga loma slimību novēršanā ir profilaksei. Lai mazinātu mikoplazmas infekcijas izplatību, ieteicams ievērot elpceļu higiēnu – regulāri mazgāt rokas, izvairīties no cieša kontakta ar slimiem cilvēkiem un uzturēt telpas vēdinātas.

Baktērijas klātbūtni slimnīcā var noteikt dažu stundu laikā ar polimerāzes ķēdes reakciju. Ambulatori analīžu rezultāti nav pieejami ātri, un ātri nenotiek arī pati veseļošanās, pacienti spēkus atgūst lēnām, skaidro mediķi.

Jau decembra sākumā LTV vēstīja, ka Latvijā plosās īpašs mikoplazmas baktērijas izraisīts pneimonijas vilnis.

Plaušu ārsti jau brīdinājuši, ka mikoplazmas izraisītas pneimonijas gadījumā nedarbojas ierastās penicilīna grupas antibiotikas, bet gan citas zāles.

“Tas ir mazs, atipisks mikroorganisms un unikāls ar to, ka ārstēšana ir citāda nekā pieaugušam pacientam sadzīvē iegūtas pneimonijas ārstēšana mājās, piemēram, amoksicilīns nedarbojas! Un pacients turpina slimot un nonāk slimnīcā,” skaidroja Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību centra vadītāja pienākumu izpildītāja Zaiga Kravale.

Pieaugot saslimstībai ar mikoplazmas izraisītu pneimoniju, pieaudzis arī to pacientu skaits, kuri jāved uz slimnīcu.

Tuberkulozes un plaušu slimību centrā viens mikoplazmas pneimonijas pacients ārstējas arī Intensīvās terapijas nodaļā.

Kā skaidro slimnīcas galvenais pneimonologs, pēc Covid-19 laika ierobežojumiem daudzas vīrusu un baktēriju rosinātas slimības atgriežas ar dubultu spēku, un tā tas ir ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē.

Tāpat ziņots, ka RAKUS stacionāros kopumā no šī gada sākuma līdz 30.novembrim ārstējās kopskaitā 230 pacienti ar mikoplazmu ierosinātu pneimoniju – Tuberkulozes un plaušu slimību centrs” 194 pacienti, Latvijas Infektoloģijas centrā 18 pacienti, stacionārā “Gaiļezers” 17 pacienti un stacionārā “Biķernieki” viens pacients.