Viņa ieskatā, pašreizējais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis radījis situāciju, kurā Pierīgas pašvaldības tiek pretnostatītas pārējai Latvijai.

Pretnostatījums attiecas, piemēram, uz Carnikavu, Ādažiem, Ropažiem, daļēji arī Olaini, Jūrmalu un Mārupi pret pārējo Latviju.

Visi pārējie mēri prasot pieņemt jauno izlīdzināšanas modeli, jo pretējā gadījumā aiznākamajā gadā pašvaldības nespēs kvalitatīvi nodrošināt visas tām uzticētās funkcijas.

“Viņiem ir taisnība. Ja raugāmies uz ieņēmumu un ekonomikas prognozēm, situācija daudzām pašvaldībām kļūs sarežģītāka,” atzīst ministrs.

Tajā pašā laikā Pierīgas pašvaldības norāda, ka skolās ir daudz paralēlklašu un trūkst naudas būvēt jaunas skolas.

Pierīgas pašvaldībām trūkst resursu.

Iedzīvotāju skaits aug, taču budžeta ieņēmumi nepalielinās proporcionāli vajadzībām.

Ministra ieskatā, ja jauno izlīdzināšanas modeli pieņems pašreizējā piedāvājumā, Pierīgas pašvaldību situācija kļūs sliktāka.

Viņš uzskata, ka šis jautājums ir jāatrisina un izlīdzināšanas fonds ir jāpieņem.

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam ir jāpalīdz visām Latvijas pašvaldībām, bet tas nevar notikt tikai uz Mārupes, Jūrmalas, Rīgas un pārējās Pierīgas rēķina.

Viņaprāt, to daļēji var atrisināt ar struktūrfondu palīdzību.

Īstermiņā situāciju daļēji varētu risināt ar valsts atbalstu.

“Negribu teikt, ka vajadzīgs vēl viens fonds, jo fondu Latvijā jau ir pietiekami daudz. Taču pārejas periodā valstij būs jāpalīdz, lai finansējuma samazinājums pirmajā gadā nebūtu tik straujš, kā pašlaik paredzēts,” skaidro Tavars.

Viņš atzina, ka viens no risinājumiem varētu būt lielāku valsts iemaksu veikšana Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, otrs – noteikt nedaudz garāku pārejas periodu.

Savukārt trešais variants būtu mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales proporcijas – jo tālāk pašvaldība atrodas no galvaspilsētas, jo lielāka būtu tās proporcija.

Kā iepriekš ziņoja Finanšu ministrija, jaunā Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda likumprojekta mērķis ir izveidot taisnīgāku, caurspīdīgāku un prognozējamāku pašvaldību finansēšanas sistēmu.

Jaunā modeļa pamatā ir solidaritātes un fiskālā līdzsvara princips, kas ir ierasts pašvaldību finansēšanas instruments arī citās Eiropas Savienības valstīs.

Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas metropole” iebilst pret jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli un aicina valdību nekavējoties apturēt likumprojekta virzību pašreizējā redakcijā.

Pašvaldību ieskatā jaunais finanšu izlīdzināšanas modelis paredz būtisku papildu finanšu slogu galvaspilsētas reģionam un rada tiešu risku Latvijas ekonomikas izaugsmei.

Saskaņā ar sākotnējiem aprēķiniem jaunais modelis nozīmē, ka atsevišķu “Rīgas metropoles” pašvaldību neto iemaksas izlīdzināšanas fondā pieaugs pat par vairākiem miljoniem eiro gadā.

Pilna intervija pieejama portālā Nozare.lv: https://nozare.lv/comments/item/28A523FF-CA62-4944-A8C6-A282EEFB3C85/