Tiesai būs vēlreiz jāskata lieta par aizturēta advokāta tiesībām uz atlīdzinājumu
Augstākā tiesa (AT) atcēlusi Administratīvās apgabaltiesas sprieduma daļu, ar kuru apmierināta aizturētas advokātes prasība viņai atlīdzināt nemantisko kaitējumu un juridiskās palīdzības izdevumus, AT norādot, ka tiesa nebija pietiekami izvērtējusi lietas apstākļus, informēja AT.
LETA
Pieteicēja lietā ir zvērināta advokāte, pret kuru bija ierosināts kriminālprocess, kura gaitā viņa tika aizturēta un nopratināta, kā arī bija veikta kratīšana viņas dzīvoklī.
Kriminālprocess bija izbeigts pirmstiesas stadijā.
Advokāte vērsās Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu atlīdzināt nodarīto nemantisko kaitējumu un izdevumus par juridisko palīdzību.
Tā kā lūgums bija apmierināts daļēji, advokāte vērsās administratīvajā tiesā ar pieteikumu par atlīdzinājumu.
Administratīvā apgabaltiesa apmierināja pieteikumu daļā un uzdeva atlīdzināt nemantisko kaitējumu un izdevumus par juridisko palīdzību brīvības atņemšanas vietā tādā apmērā, kādu advokāte lūdza apelācijas sūdzībā.
Par spriedumu kasācijas sūdzību iesniedza gan advokāte, gan Ģenerālprokuratūra.
AT atzina abās kasācijas sūdzībās minētos argumentus par pamatotiem un secināja, ka tiesa pietiekami nenoskaidroja konkrētā gadījuma apstākļus un nebija pienācīgi motivējusi spriedumu.
Tāpat AT norādīja, ka tiesa nepārbaudīja, vai par sniegto juridisko palīdzību kriminālprocesā ir izrakstīti rēķini.
Lai gan uz zvērināta advokāta izrakstītajiem rēķiniem attiecas īpašs regulējums, saskaņā ar kuru to īstums netiek apšaubīts, juridiskās palīdzības sniegšanas fakts pats par sevi nepierāda, ka pieteicējai bija radies pamats uz konkrētu zaudējumu atlīdzināšanu, skaidro AT.
Tāpat AT secināja, ka apgabaltiesa nevērtēja, vai ir pamats piespriest atlīdzināt izdevumus par aizstāvja piedalīšanos pieteicējas nopratināšanās un sūdzību sagatavošanu, kā to lūdza pieteicēja.
AT arī vērsa uzmanību uz to, ka tiesa nepareizi izvērtēja advokātes aizturēšanas juridisko nozīmi.
Ja pret advokātu tiek vērstas kriminālprocesuālas darbības, ir jāpārliecinās, ka to veicējam nebija nolūka ietekmēt vai citādi vērsties pret advokātu saistībā ar viņa profesionālo darbību, skaidro AT.
No Satversmē nostiprinātā vienlīdzības principa izriet, ka zvērināta advokāta statuss pats par sevi nepadara nepamatotu vai prettiesisku aizturēšanu par nopietnu pārkāpumu.
Līdz ar to tiesai bija jāmotivē, kādēļ tā uzskatīja pieteicējas tiesību aizskārumu par smagu un atzina viņas lūgto atlīdzinājuma apmēru par taisnīgu, norāda AT.
AT arī norādīja, ka apgabaltiesas secinājums, ka Zvērinātu advokātu kolēģijas priekšsēdētāja informēšana par pieteicējas aizturēšanu nopietni aizskāra viņas reputāciju, ir pārsteidzīgs, jo tiesa nenoskaidroja visus būtiskos apstākļus, tostarp nepārbaudīja, vai pieteicēja pati nebija tieši vai netieši izteikusi šādu lūgumu un kādas bija informēšanas nelabvēlīgās sekas.