Līdz ar to spēkā stājies Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru šī prasība noraidīta.

No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs vērsās CSDD ar lūgumiem nomainīt vairāku viņa īpašumā esošu transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numurus uz tādiem, kādus izvēlējies viņš pats. CSDD viņa lūgumus noraidīja, skaidrojot, ka viņa izvēlētie numuri nav iekļauti transportlīdzekļu reģistrācijai pieejamo numuru kopumā.

Pieteicējs atteikumiem nepiekrita un vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, kurā lūdza iekļaut izvēlētos numurus transportlīdzekļu reģistrācijai pieejamo numuru kopumā un piešķirt norādītos numurus pieteicēja transportlīdzekļiem.

Tiesa šo pieteikumu noraidīja. Gan pirmās instances, gan apelācijas instances tiesa norādīja, ka datumā, kad pieteicējs vērsās CSDD, izvēlētie numuri nebija brīvi pieejami.

Viena numura gadījumā to vispār nevarēja piešķirt, jo transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā nav informācijas par numura zīmes utilizācijas faktu.

AT savā lēmumā norādījusi, ka apgabaltiesa ir pamatoti secinājusi, ka pieteicējam nav subjektīvo tiesību pieprasīt, lai direkcija papildina transportlīdzekļu reģistrācijai pieejamo numuru kopumu.

Lai gan Ministru kabineta noteikumi piešķir pieteicējam subjektīvās tiesības izvēlēties un pasūtīt valsts reģistrācijas numuru no reģistrācijai pieejamo numuru kopumā esošajiem numuriem, šo noteikumu norma pieteicējam nepiešķir subjektīvās tiesības prasīt konkrētu sēriju un konkrētu šo sēriju numuru iekļaušanu reģistrācijai pieejamo numuru kopumā.

Arī pārējie kasācijas sūdzībā minētie argumenti senatoru kolēģijai neradīja šaubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu. Tāpat uzsvērts, ka izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā.