Kā aģentūru LETA informēja Augstākā tiesa (AT), tajā tika nonākusi krimināllieta par kādu ceļu satiksmes negadījumu, kurā bija notriekts un gājis bojā vīrietis.

Apsūdzētā autovadītāja nebija savlaicīgi samazinājusi braukšanas ātrumu pirms neregulējamas gājēju pārejas un aizķēra uz tās izgājušu gājēju, kurš no gūtajām traumām vēlāk slimnīcā mira.

Pirmās instances tiesa bija atzinusi apsūdzēto par vainīgu un sodījusi viņu ar nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu un septiņiem mēnešiem, kā arī noteikusi pārbaudes laiku uz diviem gadiem.

No apsūdzētās par labu notriektā gājēja dēlam, kurš lietā atzīts par cietušo, tika piedzīta kaitējuma kompensācija, kuru veidoja izdevumi par juridisko palīdzību un morālā kaitējuma kompensācija.

Apelācijas instances tiesa bija atcēlusi sprieduma daļu par morālā kaitējuma kompensāciju.

Otrās instances tiesas vērtējumā kriminālprocesā nav noteikta kaitējuma kompensācija, jo šo kompensāciju cietušajam atlīdzina apdrošinātājs.

Par apelācijas instances tiesas spriedumu cietušais bija iesniedzis kasācijas sūdzību, un AT atcēla Latgales apgabaltiesas sprieduma daļu, kurā cietušajam netika piešķirta morālā kaitējuma kompensācija.

AT konstatēja, ka kasācijas sūdzībā ir pamatoti vērsta uzmanība uz to, ka apelācijas instances tiesa nav vērtējusi, vai cietušais ir bijis bojā gājušā tēva apgādnieks vai apgādājamais.

Šis lietas apstāklis izskatāmajā lietā ir būtisks, spriedumā pauž AT. Tās skatījumā, atkārtoti izskatot lietu, no minētā apstākļa noskaidrošanas būs atkarīgs, vai cietušais pieder kādai no personu kategorijām, kam ir tiesības saņemt morālā kaitējuma kompensāciju no apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja par noziedzīgu nodarījumu ceļu satiksmē. Ja cietušajam šādu tiesību nav, tad mantiskie jautājumi jāturpina risināt kriminālprocesā.

Lieta nodota atkārtotai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.