Rīgas apgabaltiesa piektdien Ādamsonu atzina par vainīgu spiegošanā Krievijas labā un piesprieda brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem diviem mēnešiem un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem. Spriedumu vēl var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

2023. gada novembrī arī pirmās instances tiesa Ādamsonu atzina par vainīgu spiegošanas apsūdzībās un piesprieda brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Ādamsons piektdien pēc sprieduma žurnālistiem teica, ka nav apmierināts ar šādu spriedumu un iesniegs kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā (AT). Tāpat viņš solīja vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

“Es neuzskatu, ka es vai Silonovs (otrs lietā apsūdzētais, Krievijas pilsonis Genādijs Silonovs) būtu vainīgs jebkādās noziedzīgās darbībās. Pierādījumi lietas materiālos nav,” paziņoja ekspolitiķis.

Ādamsons apgalvoja, ka vēl pirms viņš saņēma apsūdzību, izdota grāmata “Ādamsona faili”, kurā bijuši publicēti visi krimināllietas materiāli. Viņš pauda, ka tas acīmredzot liecina, ka kāds organizētās noziedzības kriminālais grupējums aktīvi darbojas Latvijā un viņš bijis pārāk daudziem “uzminis uz papēžiem”.

Ādamsons apgalvoja, ka nav varējis vākt ziņas Krievijai, jo tas nav viņa pienākums. Viņš arī apgalvoja, ka nav neviena fakta, kas pierādītu, ka viņš kādam būtu devis uzdevumu sniegt ziņas.

Ādamsons atgādināja, ka sākotnēji lietā figurēja arī kādreizējās Valsts drošības komitejas (VDK) izmeklētājs Andris Strautmanis un bijušais Valsts drošības dienesta darbinieks Artūrs Šmaukstelis.

Šīm personām spiegošana netiekot inkriminēta, bet viņi apsūdzēti par citiem Krimināllikuma pantiem, klāstīja Ādamsons. Abi esot liecinājuši, ka ekspolitiķis neesot viņiem devis nekādus uzdevumus ziņu sagatavošanai un sniegšanai.

Kā sacīja Ādamsons, ja AT atstās spēkā apelācijas instances piespriesto cietumsodu, tad viņš nemukšot, bet sēdēšot cietumā. “Ko tad? Sēdēšu cietumā, mācīšos un rakstīšu memuārus, jo arī tam laiks ir vajadzīgs,” uzsvēra Ādamsons.

Ekspolitiķis atgādināja, ka pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ieņēmis amatus Jūras spēkos un robežsardzē un labi pārzinot veidus, kā likumīgi vai nelikumīgi šķērsot viņam labi zināmo robežu.

Tāpat viņš bijis iekšlietu ministrs, kas attiecīgi ļāvis pārzināt drošības sistēmu. “Ja man būtu vēlme aizmukt, tad es jau to varēju izdarīt sen, jo manas profesionālās iemaņas to absolūti pieļauj,” pauda Ādamsons.

Vaicāts, vai apsvērtu atkārtoti iet politikā, Ādamsons atbildēja, ka dzīve rādīšot, lai gan viņš nekad neesot bijis sajūsmā par politiku Latvijā. Viņš esot “nejaušs politiķis”, taču tas nenozīmējot, ka viņš nevarot labi darīt šo darbu.