TM skaidro, ka jau patlaban spēkā esošais Krimināllikums paredz īpašu regulējumu maza apjoma zādzībām – 180. pantu, kas ieviests, lai samazinātu nesamērīgu valsts resursu patēriņu šādu lietu izmeklēšanā un izskatīšanā.

TM norāda, ka reakcija no tiesībsargājošajām iestādēm ir ātra, lietas netiek izskatītas mēnešiem ilgi, un lielākā daļa noslēdzas ar prokurora priekšrakstu, neveicot apjomīgu izmeklēšanu vai ilgstošu tiesvedību vairākās instancēs.

Jau ziņots, ka, pēc Valsts policijas 2025. gada statistikas datiem, pērn visvairāk pieauga zādzības nelielā apmērā.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks uzskata, ka ir jāmeklē mehānismi, kas palīdzētu mazināt sīkas zādzības. Lai arī tās nav pašas bīstamākās, tās apgrūtina cietušo ikdienu.

Sīko zādzību skaits pieaug laikā, kad cilvēki izjūt savas labklājības mazināšanos, tāpēc notiek ātras noziedzīgas darbības ar minimālu materiālā labuma ieguvumu, sprieda Ruks.

Viņš mudina politiķiem un tiesībsargiem izvērst diskusiju, vai nelielu apmēru zādzības varētu skatīt administratīvā procesa, nevis kriminālprocesa kārtībā, jo tas padarīšot sodu par sīkām zādzībām neizbēgamāku.