Kā aģentūru LETA informēja prokuratūra, Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienesta izmeklēšanas prokuratūras (NNVIDIP) prokurore nosūtīja Ekonomisko lietu tiesai krimināllietu, kurā Rīgas pilsētas tiesas izmeklēšanas tiesneša palīgs apsūdzēts par neizpaužamu ziņu izpaušanu un materiālu labumu pieprasīšanu.

Būdams valsts iestādes darbinieks, kuram bija piešķirta piekļuve sākotnējā pirmstiesas stadijā esošiem izmeklēšanas noslēpumu saturošiem krimināllietas materiāliem, apsūdzētais, mantkārīgu nolūku vadīts, prettiesiski pieprasīja naudu un izpauda daļu no kriminālprocesa materiālos esošajām ziņām.

Savu noziedzīgo nodomu īstenošanai apsūdzētais izmantoja šim mērķim izveidotu elektronisko pastu un ziņapmaiņas platformu “Telegram”, kur pēc savas iniciatīvas sazinājās ar kriminālprocesā iesaistītu personu, saziņas laikā izpaužot daļu no kriminālprocesa materiālos esošajām ziņām.

Savukārt par pārējo viņa rīcībā esošo ziņu par kriminālprocesu un tā materiālu kopiju prettiesisku nodošanu apsūdzētais pieprasīja 500 eiro.

Prokuratūrā uzsver, ka pēc materiālu labumu pieprasīšanas tiesneša palīgs veica konkrētas un mērķtiecīgas darbības, lai sagatavotos materiālu reālai nodošanai kriminālprocesā iesaistītajai personai.

Apsūdzētais ar mobilo telefonu nofotografēja ne mazāk kā 52 atsevišķus attēlus, kuros fiksēts kriminālprocesa materiālu saturs.

No apsūdzētā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ minēto materiālo vērtību saņemšana neizdevās, un attiecīgi krimināllietas materiāli kriminālprocesā iesaistītajai personai netika nodoti.

NNVIDIP virsprokurors Jānis Omuls uzsver, ka informācijas aizsardzība, tostarp izmeklēšanas noslēpuma ievērošana, ir ļoti būtisks tiesiskuma un sabiedrības uzticēšanās tiesu varai priekšnoteikums.

Viņš norāda, ka tiesas darbiniekiem ir pienākums nodrošināt viņu rīcībā esošās informācijas konfidencialitāti, un jebkāda krimināllietu materiālos ietvertas informācijas izpaušana, kas nav saistīta ar tiešo darba pienākumu izpildi, ir kategoriski aizliegta un nepieļaujama, jo tā var apdraudēt izmeklēšanas gaitu, tiesvedības objektivitāti un taisnīgumu.

Tāpat šāda informācijas noplūde var aizskart liecinieku, cietušo vai apsūdzēto tiesības, nodarīt būtisku kaitējumu valsts interesēm un apdraudēt taisnīgas tiesas nodrošināšanu, viņš norāda.

Šādu risku novēršanai būtiska nozīme ir rūpīgai tiesas darbinieku atlasei un adekvātam atalgojumam, kas veicinātu profesionālu, atbildīgu rīcību un cita starpā mazinātu korupcijas riskus, uzsver Omuls.