“Gaso” Avārijas dienests piektdien pulksten 14.58 saņēma informāciju par gāzes smaku kāpņu telpā dzīvojamā mājā Bauskas ielā.

Avārijas dienesta brigāde ieradās izsaukuma vietā pulksten 15.05.

Apsekojot ēku, “Gaso” darbinieki konstatēja gāzes koncentrāciju pie viena no mājas 5. stāva dzīvokļiem.

Dzīvoklī esošā persona pavēra durvis, bet, ieraugot “Gaso” darbiniekus, durvis aizvēra, liedzot speciālistiem iekļūt dzīvoklī.

“Gaso” darbinieki sāka neatliekamo drošības pasākumu veikšanu, tika pārtraukta gāzes padeve kāpņu telpai un ēkai.

Tā kā “Gaso” darbiniekiem bija pamatotas aizdomas par nelikumīgām darbībām ar ēkas gāzesvadu, tika izsaukts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) un Valsts policija.

Darbu veikšanas laikā, vienam no “Gaso” darbiniekiem atrodoties mājas kāpņu telpā, notika sprādziens 5. stāva dzīvoklī.

Kā apstiprināja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane, sprādziena rezultātā notikuma vietā bojā gāja “Gaso” darbinieks.

Valsts policija pašlaik nesniedz informāciju, vai pēc gāzes sprādziena, kura rezultātā ēkā Bauskas ielā, Rīgā, bojā gājis AS “Gaso” darbinieks, ir kādu aizturējusi.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas pārstāve Jūlija Jurāne, par notikušo uzsākts kriminālprocess par noziedzīgiem nodarījumiem pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību.

Vienlaikus sīkāku informāciju par to, vai kāda persona saistībā ar notikušo ir aizturēta, Jurāne nesniedza.

Kā piektdienas vakarā vēstīja raidījums “TV3 Ziņas”, dzīvoklis bijis pašvaldības īpašums, iemītnieks tajā dzīvojis no 2015. gada.

TV3 piektdienas vakarā ziņoja, ka šī neesot bijusi pirmā reize, kad “Gaso” “viesojies” šajā dzīvoklī.

Izsaukums uz šo dzīvokli esot saņemts arī ceturtdien.

Līdz sertificēta būvspeciālista atzinuma saņemšanai aizliegta gāzes sprādzienā cietušās ēkas ekspluatācija Rīgā, Bauskas ielā 15, aģentūru LETA informēja Rīgas domē.

Piecstāvu daudzdzīvokļu ēkā bojāta gāzes vada dēļ notika sprādziens, kā rezultātā sagruvis ēkas ceturtais un piektais stāvs, kā arī jumts.

Pēc sākotnējās informācijas, bojā gājis viens cilvēks un vairāki cilvēki ievainoti.

Glābšanas darbi turpinās, tādēļ šī informācija vēl tiks precizēta, atzīmē pašvaldībā.

No cietušās ēkas evakuēti vairāk nekā 40 iedzīvotāji, viņiem nodrošināta iespēja uzturēties “Rīgas satiksmes” autobusos un tiek sniegta visa iespējamā palīdzība.

16 ēkas iedzīvotāji pieteikušies pagaidu izmitināšanai un tiks nogādāti uz viesnīcu.

Vairāki mājdzīvnieki, kurus iedzīvotāji izveda ārā, nogādāti patversmēs.

Iekļūt ēkā pēc iekšā atstātajiem mājdzīvniekiem un mantām varēs tikai tad, kad beigsies glābšanas darbi un tiks novērsta bīstamība.

Rīgas pašvaldība arī sniedz palīdzību glābējiem, tostarp piegādāts liels ceļamkrāns, ar kuru veikt paneļu demontāžu, atvestas smiltis.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments ēkas īpašniekiem uzdevis nekavējoties pieaicināt sertificētu būvspeciālistu veikt ēkas tehnisko apsekošanu, lai noteiktu bojājumu apmērus, kā arī nosacījumus un nepieciešamās darbības ēkas daļējas ekspluatācijas pieļaujamībai vai atsākšanai.

Ēku apsaimnieko SIA “Latvijas namsaimnieks”, tajā ir 74 dzīvokļi, no kuriem četri pieder pašvaldībai.

Pēc pagaidām oficiāli neapstiprinātas informācijas sprādziens noticis nelegāla gāzes pieslēguma dēļ pašvaldībai piederošā dzīvoklī.

Ja ēka pēc ugunsgrēka vai citas nelaimes nav izmantojama, dzīvokļu īpašniekiem Rīgas pašvaldība piedāvā saņemt gan sociālo palīdzību, gan iespēju apmesties pagaidu izmitināšanas vietā.

Jau rakstīts, ka Torņakalnā gāzes sprādziena dēļ daļēji sagruvis daudzstāvu ēkas jumts un daļa piektā stāva.

VUGD informēja, ka pēcpusdienā, pulksten 15.20 tika saņemts izsaukums uz Bauskas ielu un pašlaik glābēji strādā notikuma vietā.

VUGD norāda, ka pēc sākotnējās informācijas noticis konstrukciju sabrukums daudzdzīvokļu ēkas augšējos stāvos.

No ēkas evakuēti cilvēki.

Vēršoties pie ēkas Bauskas ielā apsaimniekotāja SIA “Latvijas namsaimnieks”, lai noskaidrotu, kad ēkā pēdējo reizi veikta gāzes vadu pārbaude un kādi bija iegūtie secinājumi, uzņēmuma pārstāve Jekaterina Pašetkina aģentūrai LETA norādīja, ka patlaban notiek situācijas izvērtēšana sadarbībā ar atbildīgajiem operatīvajiem dienestiem.

Viņa akcentēja, ka plašāku komentāru varēs sniegt, tiklīdz informācija būs apkopota un apstiprināta.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā aģentūrai LETA pavēstīja, ka, ierodoties notikuma vietā, mediķi konstatēja viena cilvēka nāvi.

Vēl mediķu apskate un medicīniskā palīdzība sniegta trīs cilvēkiem – vienam palīdzība sniegta uz vietas, divi nogādāti ārstniecības iestādē papildu izmeklējumu veikšanai.

Valsts policijā aģentūrai LETA norādīja, ka, balstoties uz sākotnējo informāciju, nenoskaidrota persona, iespējams, veikusi gāzes vada demontāžu, kas izraisīja sprādzienu.

Patlaban tiek skaidroti notikušā apstākļi.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja vietējie iedzīvotāji, tad sprādziens bijis tik spēcīgs, ka atsevišķiem dzīvokļiem no sprādziena sabojātas, izsistas durvis, logi.

Tāpat pirms sprādziena esot bijusi jūtama gāze.

Vienlaikus pašlaik iedzīvotāji ir neziņā par to, kas notiks tālāk, atsaucību izrāda arī apkārtējo namu iedzīvotāji, piedāvājot paēst, pajumti, aģentūrai LETA pastāstīja vietējie iedzīvotāji.

Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domē, pagaidām nenoskaidrotu apstākļu dēļ piecstāvu daudzdzīvokļu ēkā bojāta gāzes vada dēļ notika sprādziens, kā rezultātā sagruvis ēkas ceturtais un piektais stāvs, kā arī jumts.

Patlaban evakuēti vairāk nekā 40 iedzīvotāji, viņiem nodrošināta iespēja uzturēties “Rīgas satiksmes” autobusos un tiek sniegta visa iespējamā palīdzība.

Tuvākajā laikā ēku apsekos būvinspektors, lai varētu lemt par tās tālāko ekspluatāciju.

Ja ēka pēc ugunsgrēka vai citas nelaimes nav izmantojama, dzīvokļu īpašniekiem Rīgas pašvaldība piedāvā saņemt gan sociālo palīdzību, gan iespēju apmesties pagaidu izmitināšanas vietā.

Evakuētajiem iedzīvotājiem ir tiesības pašvaldībā saņemt krīzes pabalstu, kuru var pieprasīt divu mēnešu laikā no krīzes situācijas rašanās dienas. Iedzīvotāji var vērsties ar iesniegumu krīzes pabalsta saņemšanai Rīgas Sociālajā dienestā, sazinoties pa tālruni 80001201.

Tāpat iedzīvotāji aicināti vērsties Sociālajā dienestā, ja nepieciešama kāda cita palīdzība, piemēram, apģērbs, pārtikas pakas, dokumentu atjaunošana, vai vēl kāds cits sociālais atbalsts.

Plašāka informācija par sociālās palīdzības iespējām pieejama pa tālruni 80001201.

Iedzīvotājiem, kam nepieciešama pagaidu dzīvojamā telpa, patlaban tiek piedāvāta istaba pašvaldības viesnīcā līdz piecām dienām.

Par izmitināšanas iespējām viesnīcā aicinām sazināties ar pašvaldības policiju pa tālruni 112.

Cietušajām un apdraudētajām personām ir tiesības pieteikties pagaidu dzīvojamai telpai un vienreizējam pabalstam remontam gadījumā, ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā un Pilsētas attīstības departaments pieņēmis lēmumu aizliegt dzīvojamās mājas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai.

Lai saņemtu pašvaldības izīrētu dzīvojamo telpu, kur var uzturēties līdz sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk par gadu, iedzīvotājiem jāvēršas ar iesniegumu Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā Brīvības ielā 49/53.

Savukārt, ja telpas tiks atzītas par atjaunojamām, dzīvokļu īpašnieki varēs pieteikties uz vienreizēju pabalstu remontam – līdz 10 000 eiro.

Kā rakstīts, 2024. gadā “Gaso” strādāja ar 67,639 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 19,6% vairāk nekā 2023. gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 80,3%, sasniedzot 13,063 miljonus eiro.

“Gaso” izveidota 2017. gada nogalē, nodalot “Latvijas gāzes” sadales sistēmas darbību un izpildot Eiropas Savienības un valsts prasības par dabasgāzes sadales sistēmas neatkarības nodrošināšanu.

Taču 2023. gada jūlija beigās par “Gaso” vienīgo īpašnieci kļuva Igaunijas uzņēmums “Elenger Grupp”, kas pieder Igaunijas investīciju kompānijai “Infortar”.

“Gaso” ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā. Kompānija nodrošina dabasgāzes tīklu drošību, tehniskos pakalpojumus un dabasgāzes patēriņa uzskaiti.

“Gaso” ir nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrība.