Viņa norādīja, ka darbs norit vairākās sesijās, detalizēti izskatot partiju priekšlikumus par trešdien parakstītajā principu vienošanās dokumentā iekļautajām tēmām. Diskusijās jau esot panākta sapratne par vairākiem ekonomikas jautājumiem, kā arī apskatīti kultūras un izglītības jomas jautājumi.

Sarunas turpinās par budžeta un finanšu politiku, kā arī notikušas detalizētas diskusijas par imigrācijas regulējumu. Tajās uzsvērta nepieciešamība pēc stingrākiem imigrācijas ierobežojumiem. Tāpat apspriesta drošības un ekonomikas savstarpējā saistība, tostarp jautājums par tirdzniecības ierobežošanu ar Krieviju un Baltkrieviju.

Pēc politiķes teiktā, vairākās jomās partiju starpā panākta vienošanās, īpaši drošības, tieslietu un ekonomikas jautājumos, tostarp par cīņas pastiprināšanu pret karteļiem un mākslīgā intelekta attīstību. Vienlaikus atsevišķos jautājumos, piemēram, veselības aprūpes jomā, vēl nepieciešami precizējumi.

Runājot par iespējamo atbildības jomu sadali, tostarp par iekšlietu ministra portfeli, Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka pašlaik nekādas vienošanās par ministriju sadalījumu nav panāktas. Viņa norādīja, ka publiskajā telpā izskanējušās versijas ir priekšlaicīgas.

Politiķe atzina, ka, ievērojot vienlīdzības principu jaunās valdības veidošanā, JV nāksies samazināt pārstāvēto ministru skaitu, un partija šādam principam ir piekritusi. Konkrēti lēmumi par atbildības jomu sadali tiks pieņemti turpmākajās sarunās ar Ministru prezidenta amata kandidātu Andri Kulbergu (AS), viņa teica.

Savukārt Nacionālās apvienības (NA) valdes priekšsēdētāja Ilze Indriksone aģentūrai LETA norādīja, ka NA iestājas par drošību, tāpat precizēti uzdevumi par imigrācijas ierobežošanu. Tāpat NA uzsvēruši ģimenes atbalsta politikas nozīmi, kā arī demogrāfijas jautājumus. Līdztekus partneri vienojušies par kopīgām prioritātēm. Kā norādīja Indriksone, ja izdosies iegūt brīvu finansējumu budžetā, tad to varētu virzīt gan veselībai, gan dzimstības veicināšanai.

Indriksone norādīja, ka NA pozīcija nav mainījusies – NA vēlas strādāt ārējā vai iekšējā drošībā, proti, Aizsardzības vai Iekšlietu ministrijā, kā arī “vērtību ministrijās”, piemēram, Kultūras ministrijā, kā arī kādā no tautsaimniecības ministrijām.

Kā ziņots, partijas, kas paudušas gatavību piedalīties Kulberga vadītajā valdībā, aicinātas iesniegt savus priekšlikumus valdības deklarācijai. Sarunu mērķis ir līdz 25. maijam panākt vienošanos par jaunās koalīcijas izveidi, tostarp par ministriju sadalījumu un galvenajiem politikas virzieniem.

Jauno valdību pēc līdzšinējās premjeres Evikas Siliņas (JV) demisijas apņēmusies veidot “Apvienotais saraksts” (AS), NA, Zaļo un zemnieku savienība un “Jaunā vienotība” (JV).