Saulīte ar Levitu pārrunājusi, kuras iestādes atbildībā varētu atrasties vēlēšanu informācijas tehnoloģiju sistēmas. Šos pašus jautājumus pagājušajā nedēļā Saulīte apsprieda ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un VK direktoru Jāni Citskovski.

Vaicāts par progresu šajā jautājumā, Ministru prezidents Kariņš šodien pēc koalīcijas sanāksmes norādīja, ka otrdien, 4.aprīlī, varētu notikt CVK, VK, VRAA un LVRTC tikšanās, lai pārrunātu šos jautājumus. Līdz ar to atbildīgās iestādes pašlaik “aizkadrā” turpina darbs pie praktiskiem risinājumiem, atzīmēja premjers.

No Saulītes Kariņš saņēmis apstiprinājumu, ka CVK darīs visu, lai no vēlētāju viedokļa 2024. gadā gaidāmās EP vēlēšanas noritētu tik pat gludi kā līdz šim.

“Apvienotā saraksta” (AS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars norādīja, ka AS arī ir ciešā saziņā ar CVK par šiem jautājumiem. Politiķis akcentēja, ka koalīcija jau iepriekš publiski apņēmusies nodrošināt, lai vēlēšanas notiek kvalitatīvi un droši.

Svarīgi ievērot principu, ka vēlēšanu IT sistēmas nav atkarīgas no kāda uzņēmuma, bet gan atrodas kādā valsts iestādē, pauda Tavars, norādot, ka norit sarunas arī par VRAA iesaisti, kurai ir laba sadarbībā ar IT drošības incidentu novēršanas institūcijas “cert.lv”.

CVK priekšsēdētāja skaidroja, ka iestāde ir gatava no sava budžeta piešķirt līdzekļus no šim mērķim paredzētā ap pusmiljona eiro tai valsts iestādei vai aģentūrai, kura uzņemsies atbildību par finansējuma pieejamību IT sistēmu nodrošināšanai.

Saulīte cer, ka sarunās jau drīzumā tiks panākta vienošanās, kura iestāde būs atbildīga par IT sistēmu darbību nodrošināšanu. CVK priekšsēdētāja arī skaidroja, ka elektroniskā tiešsaistes vēlēšanu reģistra pamats jau ir pieejams, taču nepieciešams pārbaudīt, kā tas darbojas.

Uzņēmums, kurš līdz šim nodrošināja elektroniskā tiešsaistes vēlēšanu reģistra darbību, ir saistīts ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklēto kriminālprocesu par bijušās CVK kādu iepirkumu.

Vaicāta, vai iespējams turpināt sadarbību ar šo uzņēmumu, Saulīte norādīja, ka tas ir jautājums tiesībsargājošajām iestādēm.

CVK institucionālās darbības jautājumā Valsts prezidents pozitīvi raugās uz iespēju, ka CVK turpmāk varētu strādāt VK pārraudzībā, norādīja CVK vadītāja. Saulīte skaidroja, ka šāda pārraudzības sistēma ir ierasta pieeja Eiropā, tajā skaitā, Skandināvijā.

Kā ziņots, līdz šim neviena valsts iestāde nesteidzās uzņemties tiešsaistes vēlēšanu reģistra darbības nodrošināšanu. Problēma ar tā pieejamību radās, jo uzņēmums, kas bija reģistra līdzšinējais uzturētājs, ir saistīts ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklēto kriminālprocesu par bijušās CVK kādu iepirkumu.