Krauze klāstīja, ka sanāksmē pārrunāts, ko var darīt esošās likumdošanas apstākļos, un nolemts šo jautājumu padziļināti pētīt, jo, kā sprieda politiķis, tas esot ļoti aktuāls.

Krauze atzina, ka nevarot teikt, ka koalīcijā šim rosinājumam ir konceptuāls atbalsts, jo sanāksmē piedalījās tikai “Jaunā vienotība” un ZZS.

Kā vēstīts, pašlaik nav skaidrs, vai premjerei Evikai Siliņai (JV) vēl ir strādājoša koalīcija, jo pēc politiķes lēmuma atbrīvot no amata aizsardzības ministru Andri Sprūdu (P) partija “Progresīvie” ir paziņojusi, ka Siliņa nespēj atbildīgi vadīt valdību.

Vienlaikus politiskais spēks vēl plānojot tikšanos ar Siliņu, pirms paziņot gala lēmumu par turpmāko rīcību.

ZZS ir rosinājusi izstrādāt mehānismu, lai kompensētu iedzīvotājiem un uzņēmējiem zaudējumus, kas radušies drošības incidentu, tostarp dronu ielidošanas, rezultātā.

Partijā uzsver, ka Latvijas teritorijā konstatēti vairāki gadījumi, kad bezpilota lidaparāti pārkāpuši valsts gaisa telpu un radījuši incidentus, tostarp Latgalē.

ZZS atsaucās uz ceturtdienas gadījumu, kad no Krievijas ielidojuši vairāki droni, un vismaz viens nokritis Rēzeknē, bojājot naftas produktu uzglabāšanas objektu.

Politiskā spēka pārstāvji, ņemot vērā pašvaldību paustās bažas, uzskata, ka nepieciešams steidzami vienoties par mehānismu, kas ļautu kompensēt tiešus mantiskos zaudējumus gadījumos, kad drošības incidents noticis, bet ārkārtējais stāvoklis nav izsludināts.

Kā vienu no iespējamiem risinājumiem ZZS min likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” papildināšanu, paredzot kārtību atlīdzības izmaksai drošības apdraudējumu gadījumos.

ZZS ieskatā valstij būtu jāatlīdzina privātpersonām zaudējumi, kas radušies tiešā cēloņsakarībā ar drošības incidentiem, tostarp hibrīdapdraudējuma vai militāru incidentu rezultātā, neatkarīgi no tā, vai valstī izsludināts ārkārtējais stāvoklis.

Partijā uzsver, ka iedzīvotājiem, īpaši Latgales reģionā, jābūt pārliecībai par valsts spēju nodrošināt gan drošību, gan atbildību šādu situāciju gadījumos.