Tas joprojām ir kritiski augsts, par nepilniem 30 centimetriem pārsniedzot sarkanā brīdinājuma kritēriju – 8,4 metru atzīmi.

Jēkabpils novada pašvaldība norāda, ka situācija Jēkabpilī aizvien ir bīstama, bet pagaidām stabila. Applūst plašas teritorijas, turpinās aizsargdambja stiprināšana.

Augstākais ūdens līmenis – 8,92 metri virs nulles punkta – Jēkabpils novērojumu stacijā tika sasniegts sestdien ap plkst. 9 rītā. Tas bija tikai piecus centimetrus zemāks par 1981. gada pavasara plūdu rekordu.

Pēdējā diennaktī Daugavā pie Jēkabpils nav reģistrētas krasas ūdens līmeņa svārstības. Ūdens līmeņa pazemināšanās ir lēna, bet stabila.

Situācija Jēkabpilī ir normalizējusies, bet tā joprojām ir smaga un bīstama, komentējot plūdu norisi pilsētā, preses konferencē pēc Krīzes vadības padomes sēdes sacīja Jēkabpils novada mērs Raivis Ragainis (LZP).

Viņš savā uzrunā pauda pateicību visiem uzņēmējiem un pašvaldībām, kas palīdz plūdu kontrolēšanā un seku mazināšanā. Tostarp viņš uzslavēja tos, kas iesaistījušies smilšu maisu sagādē dambja stiprināšanai, kā arī Daugavpils un Jelgavas Pašvaldības policijas ekipāžas.

“Situācija šobrīd ir normalizējusies, bet tā joprojām ir diezgan bīstama un smaga, jo pilsētas galvenais varonis – dambis – šobrīd iztur ļoti lielu pārbaudījumu. Mēs viņam palīdzam visiem spēkiem,”

uzsvēra Ragainis.

Komentējot Daugavas ūdenslīmeni, Ragainis pauda, ka patlaban tas ir mazinājies. Ar dažādām metodēm ūdens tiek kontrolēts. “Darīsim visu, lai iedzīvotāji un iedzīvotāju īpašumi tiktu saglabāti,” sacīja mērs.

Vaicāts par dambja nākotni, Ragainis pauda, ka šovasar tiks veikti remontdarbi, lai atjaunotu tā noturību, tomēr nav plānots to celt augstāku.

Vižņu sablīvējums Jēkabpils apkārtnē stiepjas 25 kilometru garumā, svētdien pēc Krīzes vadības padomes sēdes atzina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna.

Kopš vakardienas, kad Jēkabpilī sasniegts otrais vēsturiski augstākais ūdens līmenis Daugavā, tagad ūdens līmenis ir samazinājies par apmēram 40 centimetriem. Situācija gan ir jāvērtē ar piesardzīgu optimismu, jo vižņu ir ļoti daudz – ekstrēmi daudz, vērtēja Vīksna. Ledus sablīvējums stiepjas no Pļaviņu ūdenskrātuves līdz Jēkabpilij 25 kilometru garumā, turklāt turpina nākt klāt jauni vižņi.

Lai gan ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils nakts laikā pakāpeniski kritās, VUGD atgādina, ka saglabājas ļoti augsta bīstamība – nestspēja dambim, kas notur ledus, vižņu un ūdens strauju ieplūšanu pilsētā, ir samazinājusies, kā arī pilsētas zemākajās vietās krājas ūdens.

Tāpēc iedzīvotāji no apdraudētās teritorijas tiek aicināti evakuēties, jo situācijā, ja dambis neizturēs ūdens spiedienu, VUGD iespējas veikt cilvēku evakuāciju būs ierobežotas.

VUGD arī šodien Jēkabpilī ir palielinājis reaģēšanai paredzētos resursus, tostarp palielinājis ugunsdzēsēju glābēju un tehnikas skaitu, kas nepieciešamības gadījumā dosies uz izsaukumiem.

Pašlaik Jēkabpilī dislocēti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) plūdu moduļi no Jelgavas un Daugavpils, šodien pēc Krīzes vadības padomes sēdes sacīja VUGD priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis.

Viņš uzsvēra, ka patlaban tiek darīts viss iespējamais, lai pilsētas dambis izturētu pieaugošo slodzi. Vienlaikus, ja dambis tomēr plīsīs, jau patlaban Jēkabpilī atrodas vairākas glābšanas dienesta ekipāžas. Apzināti un apziņoti arī tie VUGD darbinieki, kas atrodas ārpus dežūrmaiņas.

“Nav nepieciešamības gaidīt uz to, ka būs jāpiebrauc, jo visi spēki jau mobilizēti Jēkabpils pusē,” sacīja Baltmanis.

Taujāts par evakuācijas norisi, VUGD pārstāvis sacīja, ka jau kopš piektdienas pašvaldība visus iedzīvotājus apziņojusi, tāpat aktivizēta arī Valsts apziņošanas sistēmas sadaļa, kas paredz, ka sabiedriskajos medijos regulāri tiek raidīta informācija par notiekošo un to, kā iedzīvotājiem rīkoties evakuācijā.

Līdztekus Baumanis sacīja, ka,

neskatoties uz nepieciešamību evakuēties, daļa cilvēku tomēr parakstījuši apliecinājumu, ka nevēlas pamest savas dzīvesvietas. Gadījumos, kad situācija kļūst kritiska, šie cilvēki no dzīvesvietām tiek glābti.

Saskaņā ar Baltmaņa pausto, kopš 8.janvāra izglābti 34 cilvēki.

Evakuācijas darbos VUGD palīdz Pašvaldības policijas ekipāžas, kā arī Valsts policija, kas izvietoti kritiskajās teritorijās. “Ja tiek novērots, ka ūdens līmenis attiecīgajā vietā ceļas, tiek nodrošināta glābšana,” sacīja Baltmanis.

Lai panāktu ledus sakustēšanos, tiek meklētas iespējas apmānīt Daugavas straumi, aģentūrai LETA pastāstīja Jēkabpils novada mērs Raivis Ragainis (LZP).

Nakts Jēkabpilī pagājusi samērā mierīgi, ūdens līmenis Daugavā nokrities vidēji par 20 centimetriem, tomēr ledus masa nav izkustējusies it nemaz. Ūdens līmeņa samazināšanos Ragainis skaidro gan ar tā aizplūšanu uz zemākām vietām novadā, gan arī to, ka upes aiziešana ir darbu rezultāts.

Ir piepildījušās zemākās vietas ar ūdeni, kā arī no augšteces ir mazāka ūdens pieplūde. Tikmēr no plūdiem visvairāk cietusi Pļaviņu ielas augšdaļa, Mežrūpnieki.

Pilsētas aizsargdambis nakti ir izturējis. Pašvaldībā notikusi būvnieku sanāksme par to, kā tālāk rīkoties saistībā ar dambja saglabāšanu.

Brīdī, kad Daugava pārplūda, spiediens uz dambi samazinājās, jo ledus masa mazliet nosēdās, ūdenim aizejot pa pļavām, pagalmiem un citām zemākām vietām. Tomēr “ledus masa negrib skriet uz priekšu”. Hidrologi arī brīdina par to, ka dambis visu laiku tiek mērcēts un tādējādi paliek vājāks, stāstīja pašvaldības vadītājs.

Jēkabpilī ir ieradušies arī hidrologi, ar kuru palīdzību tiek izstrādāti scenāriji tam, kā varētu dabūt vilkmi nekustīgajam ledum. Ledu vienā no krastiem grauž ekskavators ar garo kausu, lai tādējādi panāktu straumi upes gultnē. Ledus sablīvējums ir apmēram no Pļaviņām līdz upes augštecei Jēkabpilī. 

“Darām mazus sīkumiņus, bet varbūt kādā brīdī izdodas izkustināt ledus masu. Ja mēs zinātu, kurš no darbiem dod rezultātu, mēs to darītu. Tagad meklējam visus iespējamos variantus. Piebraukt pie Daugavas nevar, jo tā izgājusi no krastiem. Skatāmies, kā apmānīt straumi, lai tā pagrieztos, hidrologi to pēta. Droni lido un skatās, kā un kur varētu pakustināt ledu,” stāstīja Ragainis.

Tehnikas pašvaldībai pietiekot, uzņēmēji pašvaldībā ir atveduši savas tehnikas vienības, lai veiktu darbus.

Aizvadītajā diennaktī no applūdušām teritorijām Jēkabpilī glābēji kopā ar valsts un pašvaldības policijas darbiniekiem izglāba un drošībā nogādāja 18 cilvēkus, trīs suņus un kaķi,

aģentūra LETA noskaidroja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Glābšanas darbi veikti Mežrūpnieku, Pļaviņu, Vārpu un Zvanītāju ielā Jēkabpilī.

Vakarpusē ap apdraudēto sakaru torni Bebru ielā Jēkabpilī ugunsdzēsēji glābēji izvietoja piepūšamās pretplūdu barjeras. Pēc barjeru izvietošanas no izveidotās noslēgtās zonas ap torni tika atsūknēts ūdens.

Satiksme uz autoceļa Jēkabpils-Dignāja-Ilūkste atjaunota pa vienu joslu,

mikroblogošanas platformā “Twitter” vēsta VSIA “Latvijas valsts ceļi” (LVC). Vakar šis ceļa posms plūdu dēļ tika slēgts satiksmei pilnībā. Šī ceļa posma apbraukšana iespējama pa autoceļu Zasa-Vadāni un Ilūkste-Bebrene-Birži.

Lai nodrošinātu mobilo sakaru nepārtrauktību, SIA “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) sestdienas vakarā uz Jēkabpili nogādājusi papildu pārvietojamo bāzes staciju, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāvis Valdis Jalinskis.

Viņš skaidroja, ka, lai novērstu situāciju, kad plūdu izraisītā elektropadeves zuduma rezultātā pārtrūkst sakari, LMT speciālisti sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) un Jēkabpils pašvaldību sestdienas vakarā un naktī apjozuši esošo sakaru aparatūru ar boju un sūknējuši tās iekšpusē esošo ūdeni.

Sestdien Jēkabpilī nogādāta arī pārvietojamā bāzes stacija, kas sākusi darbu. Jalinskis uzsver, ka patlaban LMT pilnā apmērā turpina Jēkabpilī nodrošināt sakarus – balss zvanus un internetu.

Lai netiktu apdraudēta iedzīvotāju drošība, kopumā elektroapgāde patlaban uz laiku ir atslēgta 252 klientiem Jēkabpils pilsētā un Jēkabpils novada Ābeļu un Kūku pagastā,

aģentūra LETA noskaidroja AS “Sadales tīkls” (ST). Naktī uz svētdienu jauni atslēgumi nav veikti. Vienlaikus elektrības piegāde ir atjaunota 60 klientiem.

Lai sniegtu papildu atbalstu iedzīvotājiem, sestdienas vēlā vakarā tika pieslēgts ST elektrības ģenerators, nodrošinot ar elektroapgādi 22 klientus Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.

Līdztekus ST sestdienas vakarā sniedza palīdzību arī Jēkabpils novada pašvaldībai, ar darbaspēku un speciālo tehniku piedaloties dambja stiprināšanas darbos, kā arī diennakts tumšajā laikā ar uzņēmuma gaismas torni nodrošinot apgaismojumu glābšanas darbos iesaistītajam Zemessardzes 56. kaujas nodrošinājuma bataljonam.

Kā skaidro ST, kompānijas atbildīgie darbinieki jau kopš pirmās plūdu dienas strādā dežūras režīmā, visu diennakti kontrolējot situāciju un rūpīgi izvērtējot elektroapgādes atslēgšanas nepieciešamību plūdu skartajās teritorijās, kā arī elektrības atjaunošanas iespējas vietās, kur ūdens līmenis ir krities.

Plūdu dēļ Jēkabpilī uz trim dienām tiks slēgtas skolas, preses konferencē pēc Krīzes vadības padomes sēdes informēja Jēkabpils novada mērs Raivis Ragainis (LZP). Lēmums pašvaldībā pieņemts, lai mazinātu cilvēku plūsmu pilsētā un ierobežotu pārvietošanos applūdušajās teritorijās.

“Lidl” zīmola veiklas Jēkabpilī slēgts būs arī svētdien, aģentūru LETA informēja SIA “Lidl Latvija” pārstāvis Ingars Rudzītis. Lēmums pieņemts, jo “Lidl” veikals Ledus ielā atrodas plūdu riska “sarkanajā zonā”.

Veikals sestdien bija atvērts līdz plkst.19. Kā uzsver Rudzītis, veikals savu darbību atsāks, tiklīdz tas būs droši. Visi pārējie “Lidl” veikali Latvijā darbojas ierastajā režīmā.

Ņemot vērā ūdens līmeņa samazināšanos Jēkabpilī, pirmdien, 16.janvārī, plkst.8 plānots atvērt “Rimi” hipermārketu Vienības ielā 7, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Pēc situācijas izvērtēšanas plānots, ka darbu turpinās arī “Rimi” Rīgas ielā 120 un Nākotnes ielā 2, kuri pircējiem bija atvērti arī svētdien, 15.janvārī.

Pirmdien, 16.janvārī, paredzēts lemt par iespējām atjaunot Jēkabpils Reģionālās slimnīcas darbu pilnā apjomā, aģentūra LETA uzzināja slimnīcā.

Jēkabpils reģionālās slimnīcas Ambulatorā daļa (poliklīnika) pirmdien, 16.janvārī, darbu turpinās ierastajā kārtībā, bez izmaiņām.

Savukārt rīt plānots pieņemt lēmumu par stacionāra darba atsākšanu pilnā apmērā vai daļēji.

Novērojumu stacijās augšpus Jēkabpils, kā arī pie Zeļķu tilta ūdens līmenis Daugavā ir stabils vai lēni pazeminās. Pie Pļaviņām turpinās ūdens līmeņa svārstības normas robežās.

Paaugstinās ūdens līmenis Ogres lejtecē, bet tas netuvojas bīstamai atzīmei. Paaugstināts ūdens līmenis saglabājas Lielupē; pēdējās stundās pie Jelgavas tas vairs nav kāpis.

Lietus dēļ lielākajā daļā upju ūdens līmenis ceļas. Visā valsts teritorijā aizvien spēkā hidrologu izsludinātais dzeltenās pakāpes brīdinājums par augstu ūdens līmeni upēs, pie Pļaviņu ūdenskrātuves spēkā oranžais brīdinājums, pie Daugavas Jēkabpils novadā – sarkanais brīdinājums, kas pagaidām pagarināts līdz plkst. 14 pirmdien.

Lietus un kūstošs sniegs, kas gaidāms Daugavas baseinā, izraisīs ūdens līmeņa kāpumu likteņupē nākamās nedēļas otrajā pusē, liecina jaunākās laika prognozes.

Ja līdz tam nebūs izkustējies ledus sastrēgums Pļaviņu ūdenskrātuvē un pie Jēkabpils, situācija plūdu skartajās teritorijās no jauna var pasliktināties, taču, ja vižņu kustība būs notikusi un ūdens līmenis Jēkabpilī būs ievērojami krities, gaidāmajam ūdens pieplūdumam varētu nebūt lielas ietekmes.

Ūdens līmeņa kāpums Daugavā gaidāms nākamās nedēļas otrajā pusē, savukārt mēneša beigās ūdens līmenis, visticamāk, sāks pazemināties.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka pēdējās nedēļas laikā ūdens līmenis Daugavas posmā no Baltkrievijas robežas līdz Līvāniem ir pazeminājies par vienu līdz 1,8 metriem, pie Jēkabpils tas cēlies par četriem metriem, pie Zeļķu dzelzceļa tilta ūdens līmenis kopš 9.janvāra krities par teju diviem metriem, savukārt pie Pļaviņām tas nav ievērojami mainījies.

Pastāv risks par lokālu applūšanu Pļaviņās nākamnedēļ, taču plūdus nav iespējams pilnībā prognozēt, šodien pēc Krīzes vadības padomes sēdes atzina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna.

Viņš uzsvēra, ka plūdus nav iespējams precīzi prognozēt, taču atbildīgie dienesti rūpīgi seko līdzi ūdens līmeņa izmaiņām un savstarpēji sadarbojas, apmainoties ar aktuālo informāciju un plānojot atbilstošu turpmāko rīcību.

Vīksna pieļāva, ka nav izslēgts, ka nākamnedēļ arī Pļaviņās lokāli varētu applūst kādas ielas, jo vižņu masa pa Daugavu turpinās virzīties arī nākamnedēļ. Turklāt gaidāmais sals situāciju tikai pasliktinās.

Ledus sablīvējuma kustības dēļ gaidāmas krasas ūdens līmeņa svārstības Daugavas posmā no Zeļķiem līdz Pļaviņām, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) informācija.

Ledus sablīvējums kustas no Zeļķiem uz Pļaviņām. Tamdēļ gaidāmas krasas ūdens līmeņa svārstības šajā posmā.

Zeļķos ūdens līmenis Daugavā plkst.18.20 bija 5,88 metri virs novērojumu stacijas nulles jeb 75,24 metri LAS, savukārt Pļaviņās šajā pašā laikā ūdens līmenis ir 10,06 metri virs stacijas nulles jeb 72,30 metri LAS.

Platformā “Ziedot.lv” nepilnu divu dienu laikā saziedoti vairāk nekā 30 000 eiro, lai palīdzētu plūdos cietušajiem Jēkabpilī, liecina informācija organizācijas tīmekļvietnē.

Līdz šim mērķi atbalstījuši 1956 ziedotāju.

LETA jau vēstīja, ka sestdien sākta ziedojumu vākšana, lai palīdzētu plūdos cietušajiem Jēkabpilī.