Kāpt uz upju ledus ir bīstami, jo ledus sega ir nevienmērīga, to klāj sniegs, tādēļ grūti izvērtēt ledus stāvokli. Vietām upēs ir torosi, daudzviet lāsmeņi jeb vaļumi.

Sniegs kavē ledus biezuma pieaugumu, bet stiprā salā ledū var rasties plaisas.

Iepriekšējās nedēļās upēs daudzviet veidojās ledus sablīvējumi. Ūdens līmenis patlaban svārstās, bet upju notece galvenokārt samazinās.

Ledus biezums 12. janvārī Lielupē pie Slokas bija 12 centimetri, 13. janvārī Tūlijā pie Zosēniem – seši centimetri, 14. janvārī Salacā augšpus Salacgrīvas – deviņi centimetri.

Ledus sega uz ezeriem galvenokārt ir biezāka. 13. janvārī vidējais ledus biezums Burtnieku ezerā sasniedza 15 centimetrus, 14. janvārī Aģes ezerā un Dūnezerā tika izmērīta desmit centimetrus bieza ledus kārta, savukārt Birža un Cērpa ezerā, Krāslavas novadā, ledus biezums pieaudzis līdz 25 centimetriem.

Jūra pārsvarā brīva no ledus, tas manāms vien krastā.

Ūdens līmenis jūrā ir vidēji 30 centimetrus zemāks nekā ierasts. Ūdens temperatūra Latvijas piekrastē 0..+2 grādi.