Uzulnieks atzina, ka Labklājības ministrija jau iepriekš bija sniegusi dažādus priekšlikumus, kā uzlabot bāriņtiesu darbu, un daļa priekšlikumu saskan ar Tiesībsarga biroja piedāvājumu, taču noteikti nevarot runāt par bāriņtiesu likvidāciju.

Pēc ministra teiktā, ir skaidrs, ka bāriņtiesas ir apkrautas ar liekām funkcijām, no kurām tās vajadzētu atslogot, “bet nevajag uzreiz ķerties iekšā un izraut kaut kādus gabalus ārā, jo tas var sabojāt kopējo sistēmu”. Viņaprāt, ir nepieciešams sanākt kopā tiesībsardzei, Bāriņtiesu asociācijai un labklājības ministrijai, lai kopīgi izrunātu, kā var uzlabot bāriņtiesu darbību.

Uzulnieks stāstīja, ka regulāri dodas vizītēs uz reģioniem, kur tiekas ar bāriņtiesu pārstāvjiem. Bāriņtiesu vide esot diezgan nokaitēta lielo neskaidrību dēļ. “Līdz ar to es teiktu, [ka] nevajag nākt ar skaļiem paziņojumiem, bet vajag sakārtot, lai sistēma strādātu,” norādīja ministrs.

Kā ziņots, tiesībsardze Palkova aicina nekavējoties reformēt bāriņtiesu sistēmu, piedāvājot tam divus potenciālos modeļus.

Viens no modeļiem paredzētu bāriņtiesas funkciju sadalīšanu starp pašvaldības sociālo dienestu un tiesu, kas nozīmē, ka sociālais dienests veiktu agrīnu palīdzību un atbalstu, nevis krīzes risināšanu, savukārt visjutīgākos lēmumus par bērna likteni pieņemtu tiesa, nevis pašvaldības iestāde.

Otrs modelis paredz funkciju pārdali starp centralizētu Bērnu aizsardzības centru ar filiālēm pašvaldībās un tiesu. Šī modeļa galvenie ieguvumi būtu vienots kvalitātes standarts visā valstī, profesionāla personāla atlase un apmācība, centralizēta uzraudzība un ātrāka sūdzību izskatīšana, kā arī daudz objektīvāka bērna vajadzību izvērtēšana, skaidro Tiesībsarga birojā.

Tiesībsarga birojā norāda, ka attiecībā uz bāriņtiesu darbu pastāv atšķirīga prakse dažādās pašvaldībās, vāja kontrole un nopietni pārkāpumi, sākot no nepietiekamas bērnu viedokļa uzklausīšanas līdz pat nepamatotai bērnu šķiršanai no ģimenēm.

Tiesībsardze aicinājusi Ministru kabinetu izstrādāt jaunu bāriņtiesu institucionālo modeli līdz šā gada 1. decembrim, un līdz 2028. gada 1. janvārim to ieviest.

Savukārt Saeimai lūgts nodrošināt parlamentāro uzraudzību bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidē un jauna institucionālā modeļa izstrādē un ieviešanā.

Tikmēr Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) uzdevis Labklājības ministrijai un Tieslietu ministrijai līdz 1. oktobrim izstrādāt priekšlikumus jaunam bērnu tiesību aizsardzības modelim.