Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Regnārs Vikentjevs.

Viņš skaidro, ka Latvijas Enerģijas dzērienu aprites likums patlaban aizliedz pārdot enerģijas dzērienus nepilngadīgajiem, taču likuma definīcijā, viņa ieskatā, ir būtiska nepilnība.

Kā skaidro Vikentjevs, patlaban par enerģijas dzērienu uzskata tikai tādu dzērienu, kurā kofeīna saturs pārsniedz 150 miligramus litrā un kuram ir pievienota vēl vismaz viena stimulējoša viela, piemēram, taurīns vai inozitols.

“Tas nozīmē, ka dzēriens ar ļoti augstu kofeīna saturu, kuram nav pievienots taurīns, likuma acīs netiek klasificēts kā enerģijas dzēriens, un bērni to var iegādāties pilnīgi brīvi,” skaidro iniciatīvas autors, norādot, ka minētā definīcija ļauj ražotājiem apzināti veidot dzērienus ar augstu kofeīna saturu bez taurīna, tādējādi legāli apejot likumu un turpinot tos brīvi tirgot nepilngadīgajiem.

Taurīna klātbūtne vai trūkums nemazina kofeīna kaitīgo ietekmi uz bērna organismu, spriež Vikentjevs, kura skatījumā, liels kofeīna daudzums bērniem un pusaudžiem var radīt nopietnus veselības riskus – paaugstinātu asinsspiedienu, miega un sirdsdarbības traucējumus, kā arī trauksmi.

Vikentjevs aicina Saeimu veikt grozījumus Enerģijas dzērienu aprites likumā, precizējot enerģijas dzēriena definīciju.

Viņš rosina noteikt, ka enerģijas dzēriens ir jebkurš bezalkoholiskais dzēriens, kurā kofeīna saturs pārsniedz 150 miligramus litrā – neatkarīgi no citām sastāvdaļām.

Viņa ieskatā, šādi grozījumi nodrošinās konsekventu, loģisku un zinātniski pamatotu bērnu veselības aizsardzību.

Latvijas bērni un pusaudži vairs nevarēs legāli iegādāties spēcīgi stimulējošus, augsta kofeīna satura dzērienus, kas šobrīd apiet likumu tikai tādēļ, ka to sastāvā nav taurīna, skaidro Vikentjevs.

Tāpat izmaiņas novērsīšot likuma “robu”, ko šobrīd apzināti izmanto ražotāji.

Regulējums kļūs skaidrs un viennozīmīgs gan pircējiem, gan tirgotājiem, gan kontrolējošajām iestādēm, pausts iniciatīvā.

“Līdzīga pieeja jau veiksmīgi darbojas vairākās Eiropas Savienības valstīs – Lietuvā, Igaunijā un Polijā. Ar šiem grozījumiem arī Latvija pievienosies atbildīgākajām Eiropas valstīm bērnu un jauniešu veselības aizsardzības jomā,” norāda Vikentjevs.