Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskolas direktore Kristīna Ivancova aģentūrai LETA pauda, ka skolai ir pietiekams metodiskais un pedagoģiskais resurss, lai nodrošinātu pārejas uzsākšanu. Arī pirmklasnieki uz skolu atnāk ar pietiekami labām latviešu valodas zināšanām, jo valodu aktīvi apgūst bērnudārzā.

Ivancova atzīmēja vecāku lomu valodas apguvē, norādot, ka bieži iespējas latviešu valodas attīstīšanai meklē tie vecāki, kuri grib, lai bērns apgūst valodu. Savukārt vairāk satraukti par pāreju esot tie vecāki, kuri latviešu valodu tik labi nepārzina.

Šiem vecākiem vidusskola esot nodrošinājusi nodarbības, kur tika arī rādīti stundu “inscenējumi”, lai vecāki gūtu priekšstatu par pārejas norisi. Pēc Ivancovas teiktā, šāda pieeja esot mazinājusi vecāku satraukumu.

Vecāku lomu akcentēja arī Viļānu vidusskolas direktors Pēteris Tretjuks, aicinot vecākus nedarīt bērniem “lāča pakalpojumu”, ar tiem mājās runājot tikai krievu valodā, jo tas neveicinātu gaidīto rezultātu.

Rēzeknes 2. vidusskolas direktors Igors Sergejevs atklāja, ka vecāki atbalsta pāreju uz mācībām latviešu valodā, vienlaikus atsevišķi vecāki lūguši skolu nodrošināt fakultatīvās nodarbības vai interešu izglītības nodarbības krievu valodā, lai skolēniem būtu iespēja apgūt arī šo valodu.

Skolu direktori norādīja, ka skolēniem tiks sniegts nepieciešamais atbalsts, atsevišķās skolās domā arī par papildu pedagogu palīgu piesaisti.

Arī skolotāji lielākoties ir gatavi pārejai uz mācībām tikai latviešu valodā. Tie, kuri nepietiekamas slodzes vai valodu zināšanu dēļ nevar turpināt līdzšinējo darbu, izteikuši vēlmi pārkvalificēties, atraduši darbu citā skolā vai devušies pensijā.

Vienlaikus atsevišķi direktori pauduši bažas par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerētās reformas turpinājumu mācību līdzekļu vai pedagogu dēļ. Kā vienu no risinājumiem skolas saredz aicināt darbā tos skolotājus, kuru skolas tiks slēgtas.

Jau ziņots, ka pērn oktobrī Saeima pieņēma likumu grozījumus, kas nosaka, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā.

Kā nosaka likumu izmaiņas, sākot ar 2023. gada 1. septembri, vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā tikai latviešu valodā 1., 4. un 7. klasē, ar 2024. gada 1. septembri – 2., 5. un 8. klasē, ar 2025. gada 1. septembri – 3., 6. un 9. klasē. Arī pirmsskolas izglītība no nākamā gada 1. septembra tiks īstenota tikai valsts valodā.

IZM ieskatā ar lielākiem vai mazākiem izaicinājumiem pārejā uz mācībām tikai valsts valodā, visticamāk, saskarsies visas mazākumtautību skolas un pirmsskolas.

Kā potenciālie riski, pārejot uz mācībām tikai valsts valodā, varētu būt saistīti ar nevienlīdzīgo latviešu valodas prasmes līmeni starp izglītojamiem, kā arī ne no visiem pedagogiem, kuri šobrīd strādā mazākumtautību izglītības programmās, varētu būt sagaidāmas atbilstošas latviešu valodas lietošanas prasmes.