Valdība otrdien slēgtajā daļā skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvo ziņojumu par degvielas cenu monitoringu pasaules biržās un ietekmi uz tautsaimniecību Latvijā.

Pēc jautājuma izskatīšanas Valainis norādīja, ka ministrijas aprēķini rāda, ka Latvijā cenu svārstības ir par sliktu patērētājiem aptuveni 0,06 eiro robežās.

Pasaules biržās ir noticis cenu samazinājums, kas uz otrdienu vēl līdz galam nav atspoguļojies mazumtirdzniecības tīklos.

Ministrs uzsvēra, ka valdības rīcībā ir EM sagatavots ziņojums, kurā iekļauti vairāki pasākumi ar mērķi noturēt degvielas cenu līmeni ap 1,80 eiro litrā.

Starp piedāvātajiem risinājumiem minēta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana degvielai, atteikšanās no biodegvielas piejaukuma, kā arī citu administratīvo prasību pārskatīšana vai īslaicīga apturēšana līdz brīdim, kad tiek sasniegts minētais cenu līmenis.

Valainis norādīja, ka pēc cenu pārsnieguma virs 1,80 eiro robežas sākas pastiprināta negatīva ietekme uz tautsaimniecību, tostarp uz dzīves dārdzību, inflāciju un ekonomikas izaugsmi.

Vienlaikus ministrs uzsvēra nepieciešamību pēc operatīviem lēmumiem attiecībā uz degvielas cenu ietekmēšanu.

Kā prioritārs risinājums ir samazinātās PVN likmes piemērošana, jo tas esot salīdzinoši vienkāršāk ieviešams.

Tomēr par šo risinājumu valdības diskusijās pastāv atšķirīgi viedokļi gan attiecībā uz atbilstību Eiropas regulējumam, gan par šāda pasākuma lietderību kopumā.

Ministrs arī norādīja, ka ziņojumā aplūkoti citi iespējamie risinājumi, tostarp pasažieru vilciena biļešu atlaižu piemērošana, kas daļēji jau nonākusi publiskajā telpā.

Valainis pauda cerību uz konstruktīvu valdības kolēģu rīcību, lai tiktu pieņemti lēmumi.

Jau ziņots, ka valdība 14. aprīlī atbalstīja EM rosinājumu degvielas tirgotājiem piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%.

Par degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likumu tika iesniegti vairāki iebildumi.

Tos iesniedza Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Valsts kanceleja (VK), Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) un Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA).

Vienlaikus KEM, Finanšu ministrija, VK, Konkurences padome un Tieslietu ministrija ir iesniegušas vairākus priekšlikumus likumprojekta uzlabošanai.

Savukārt LDTA izpilddirektore Ieva Ligere norādījusi, ka degvielas tirgotāji konceptuāli neatbalsta EM izstrādāto likumprojektu par solidaritātes maksājumu, jo tas degvielas tirgotāju ieskatā ir pretrunā ar brīvā tirgus principiem, kā arī iezīmējas zināmi riski atbilstībai Satversmei.

“Te nav stāsts par virspeļņas nodokli, tā ir tīra cenu regulēšana. Tā ir politiska iniciatīva priekšvēlēšanu gaisotnē. Degvielas tirgotāji tam nesaskata ekonomisku pamatojumu un tam nav arī ekonomiska izvērtējuma,” sacīja Ligere.

Viņa skaidroja, ka likumprojekts paredz faktiski mēģināt regulēt cenu, kuras lielākās komponentes degvielas tirgotāji nevar ietekmēt, jo 93% cenas veido iepirkuma cena un nodokļi, bet 7% ir tā daļa, ar kuru tirgotājs var operēt.

Tāpat ziņots, ka 1. aprīlī stājās spēkā Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likums, kas paredz īslaicīgus pasākumus degvielas cenu kāpuma ietekmes mazināšanai uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem.

Likums nosaka akcīzes nodokļa pagaidu samazinājumu dīzeļdegvielai – no līdzšinējiem 467 eiro līdz 396 eiro par 1000 litriem. Savukārt marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, akcīzes nodokļa likme noteikta 21 eiro par 1000 litriem.

Samazinātās likmes tiks piemērotas no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.