Ministru kabineta sēdes slēgtā daļa, kurā tika skatīts jautājums par “airBaltic”, otrdien noslēdzās ap plkst. 21, un valdība par šo jautājumu turpinās lemt ceturtdien.

Preses konference par otrdienas valdības sēdi tika sasaukta vēl pirms “airBaltic” jautājuma izskatīšanas. Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) žurnālistiem jau tad atzina, ka jautājuma izskatīšana, visticamāk, šodien nebeigsies, bet tas ir jāizdara šonedēļ, jo 3. augustā notiks “airBaltic” obligāciju turētāju sanāksme, kurā jābūt arī valsts pārstāvim kā aviokompānijas kreditoram. Valsts pārstāvja deleģēšanai vajadzīgs valdības lēmums.

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) skaidroja, ka valsts šobrīd ir ar “divām cepurēm” – gan “airBaltic” kreditors, gan akcionārs. “Šīs ir divas lietas, ko vajag nodalīt,” teica Kulbergs.

Biznesa plāna mērķis ir piesaistīt “airBaltic” privāto kapitālu, lai aviokompānija varētu turpināt patstāvīgi strādāt. Kozlovskis medijiem norādīja, ka biznesa plāns atbilst valsts kā akcionāra interesēm. Valdības uzstādījums ir saglabāt Rīgu kā “airBaltic” bāzes vietu un kompānijas kapitālā saglabāt vismaz 25% plus vienu akciju. Tie esot šī risinājuma priekšnoteikumi.

Pēc Kozlovska teiktā, vienmēr ir daudz nianšu, kas ir jāprecizē, bet viņš “neredz priekšnoteikumus tam, lai valdība neietu kompānijas piedāvāto ceļu”.

Kozlovskis arī izcēla, ka tiek vērtēti lidsabiedrības potenciālie investori. Par konkrētiem rezultātiem varēšot ziņot “airBaltic” pati, kad tas būs iespējams.

“airBaltic” jau ilgāku laiku meklē iespējas stabilizēt finanšu situāciju uzņēmumā, pārskatot biznesa plānu un piesaistot investorus un jaunu finansējumu. Aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz tās rīcībā nonākušu kompānijas paziņojumu, vēstīja, ka “airBaltic” plāno censties piesaistīt īstermiņa finansējumu no obligāciju turētājiem.

Īstermiņa finansējumu “airBaltic” vēlas piesaistīt, lai stabilizētu finanses un novērstu defolta risku, un, kā ziņo “Reuters”, finansējums obligāciju turētājiem tiks lūgts 3. augusta sanāksmē.

“airBaltic” padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs aģentūrai LETA iepriekš apstiprināja, ka informācija par sanāksmi ir oficiāli paziņota un kompānija plāno piesaistīt īstermiņa finansējumu no obligāciju turētājiem.

“airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc “airBaltic” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) “Lufthansa” līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka “Lufthansa” pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no “airBaltic” kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā “Lufthansa”, veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā “airBaltic” pirms potenciālā IPO.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, “airBaltic” gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts “airBaltic” gada pārskatā.

Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.