Grozījumu anotācijā norādīts, ka lēmums pieņemts, izvērtējot normatīvo regulējumu par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, kuros konstatēts, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju.

Vienlaikus, mainot galvenās cirtes caurmēru, paredzēts arī palielināt prasības saistībā ar galvenās cirtes izpildi un meža atjaunošanu pēc kailcirtes, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

Noteikumu grozījumos ietvertās normas ir vērstas uz meža vērtības palielināšanu, tāpēc noteikumu projektā, ar kuru tiek īstenots politikas plānošanas dokumentā par stratēģisko ietekmi uz vidi noteiktais, nav nepieciešams ietvert atsevišķu stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu.

Tāpat anotācijā skaidrots, ka izvērtējot normatīvo regulējumu par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, tika konstatēts, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju.

Atbilstoši Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētījumiem par galvenās cirtes parametru noteikšanu, mainot galvenās cirtes caurmēru, meža kapitālvērtību iespējams palielināt par 440 miljoniem eiro, ja vien notiek mērķtiecīga meža atjaunošana ar saimnieciski vērtīgāku meža reproduktīvo materiālu. Šādas izmaiņas ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu var palielināt par 12 miljoniem eiro.

Lai novērstu iespējas ar kopšanas cirti palielināt mežaudzes caurmēru un tādējādi vēl ātrāk tikt pie koku ciršanas, paredzēts, ka galvenā cirte, ko cērt, mežaudzei sasniedzot galvenās cirtes caurmēru, nav atļauta, ja mežaudzē kopšanas cirte bijusi pēdējo trīs gadu laikā. Lai novērstu to, ka jau izpildīta kopšanas cirte ietekmē lēmuma pieņemšanu, paredzēts, ka šis ierobežojums stāsies spēkā 2025.gada 1.jūlijā.

Tādējādi kopšanas cirte, kas būs izpildīta pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās, no 2025.gada 1.jūlija ietekmēs lēmumu par koku ciršanu galvenā cirtē, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru. Šāda norma nepieciešama arī tāpēc, lai Valsts meža dienesta Meža valsts reģistrā iekļautu saglabājamo pazīmi par kopšanas cirtes izpildi.

Zemkopības ministrijā skaidro, lai arī cirtes caurmēra samazinājums paplašinās meža teritorijas, kurās būs potenciāli iespējama galvenā cirte, izvirzot pastiprinātas prasības meža atjaunošanai, tas ir, stādot augstvērtīgu meža reproduktīvo materiālu, kas ir finansiāli ietilpīgs, netiek prognozēts, ka mežizstrādes apjoms būtiski palielināsies.

Ministrijā pauž, ka grozījumu efekts būs novērojams ilgākā termiņā, jo aktīvo mežu īpašnieku vidū veicinās produktīvu mežaudžu veidošanu ar saimnieciski vērtīgām koku sugām, turklāt ar tādu stādmateriālu, kas vairāku desmitgažu garumā izstrādāts sadarbībā ar Latvijas mežzinātniekiem.

No valdības locekļiem vienīgais savu īpašo viedokli lēmumā pievienoja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Tomss Plešs (AP), kurš sacīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apzinās, ka situācija kopumā ir saspringta un patlaban saasinājumu rada tieši energoresursu jautājums.

Viņš skaidroja, ka papildu resursi un jaudas ir nepieciešamas, tomēr valdības pieņemtais solis, viņa ieskatā, lai gan varētu būt pareizs, iespējams, tiek pieņemts nedaudz par agru, ņemot vērā, ka valdība vēl nav skatījusi VARAM ziņojumu par biotopu skaitīšanu un to kartēšanu.

Jānis Bordāns (K) tikmēr norādīja, ka, lai gan jautājums skatīts jau iepriekš, nav saņemtas skaidras atbildes, kādēļ tas iepriekš ticis noraidīts, vienlaikus paužot, ka apzinās, ka karš Ukrainā pasteidzinājis enerģētiskās neatkarības jautājumus.

Tieslietu ministrs atzīmēja, ka no valsts viedokļa visiem projektiem, kas nodrošina enerģētisko neatkarību, vajadzētu būt vienādai attieksmei, par piemēru minot sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa projektu, kurā valstij vajadzētu ļaut iesaistīties, kā tas tiek īstenots AS “Latvijas valsts meži” un AS “Latvenergo” vēja parku projekta gadījumā, kur abas valsts kompānijas dibinās kopīgu kapitālsabiedrību.

Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis sēdes laikā bija pret virzīto priekšlikumu. Viņš norādīja, ka, lai gan Pasaules dabas fonds ir par enerģētisko neatkarību un saprot atjaunojamo energoresursu nozīmi, ar šiem grozījumiem Latvija iet pretēji Eiropas Savienības (ES) noteiktajam Zaļajam kursam un Eiropas vērtībām. Nākotnē grozījumi sagādās problēmas Latvijai izpildīt ES nospraustos bioloģiskās daudzveidības mērķus, un uz valsti sāks skatīties kā uz pretējā virzienā ejošu.

Tikmēr Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks nepiekrita Rozīša viedoklim. Viņš pauda, ka valdības lēmums par atļauju izcirst jaunākus mežus liek izdarīt lēmumus, kas ir virzīti uz nākotni, ņemot vērā, ka ir paredzams, ka saistībā ar dabas prasībām tiks samazinātas saimniecībai pieejamās mežu platības.

Tāpat viņš uzsvēra, ka šie grozījumi ir zinātniskos secinājumos balstīti un pat dos pozitīvu efektu klimata prasībām ap 2050.gadu. No mežu īpašnieku viedokļa šis ir solis tuvāk Skandināvijai, kas pret mežu izciršanu izturas brīvāk.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss skaidroja, ka, runājot par aktuālajiem eksporta rādītājiem kurināmajam no Latvijas, tas krītas, jo vietējā tirgū ir deficīts. Iepriekš šāda veida materiāls tika iegādāts no Baltkrievijas, tomēr tagad tas vairs nav izdarāms. Klauss atzīmēja, ka granulas un šķelda Latvija, visticamāk, pietiks, tomēr cena būs augsta.

Tāpat Klauss skaidroja, ka Latvijai ir jāvirzās prom no dabasgāzes izmantošanas, un Ministru kabineta lēmums palīdzēs gatavoties nākamajai apkures sezonai.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) uzsvēra, ka viņa pārstāvētā valdība ir gana atbildīgs Ministru kabinets. Šis šajā jomā nav pirmais piedāvātais risinājums – divi iepriekšējie noraidīti. Lēmums, ministra ieskatā, sasaucas ar enerģētisko krīzi un faktu, ka ir nepieciešams nodrošināt kurināmo gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Vienlaikus savā stāstījumā arī politiķis atzīmēja, ka šis lēmums varētu palīdzēt nozarei samazināt ēnu ekonomikas apjomus, kas patlaban ir pietiekami lieli.

Ornitologs Viesturs Ķerus debatēs par šo jautājumu norādīja, ka, viņa ieskatā, Latvijā meži netiek apsaimniekoti ilgtspējīgi, jo tiek samazināta oglekļa piesaiste, tomēr valdības apstiprinātie grozījumi situāciju vēl pasliktinās. Tāpat viņš sacīja, ka šos grozījumus vienot kontekstā ar kara jautājumu ir zemiski, ņemot vērā, ka šie grozījumi pirmo reizi virzīti jau pirms ilgāka laika.

Latvijas Bankas padomes padomnieks un ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners norādīja, ka no ekonomiskā viedokļa šis jautājums nerisinās visu enerģētikas krīzi – cena tāpat paliks problēma, ja vien valsts neorganizēs kādas tiešas piegādes šķeldai par zemāku cenu. Vienlaikus viņš informēja, ka, ja izrādīsies, ka uzņēmēju rīcība ir dabas resursiem kaitīga, izcērtot mežus, no tā cietīs iespējas saņemt finansējumu no bankām.

Kušners arī pauda, ka Latvija lielu apjomu savas šķeldas eksportē uz citām valstīm, kas notiek, ka valdības grozījumi nerisinās pamata noteikto problēmu. Uz to viņam Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Klauss atbildēja, ka pastāv divi dažādi šķeldas veidi – celulozes un kurināmā. Eksportēta pārsvarā tiekot tieši celulozes, ko ir salīdzinoši ļoti dārgi dedzināt.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ierosināja Zemkopības ministrijai un VARAM uzdot sagatavot informatīvo ziņojumu par kailcirtēm, kas tiek paredzēts kā viens no blakusefektiem valdības pieņemtajam lēmumam, lai varētu lemt, vai ir nepieciešamas kādas izmaiņas regulējumos. Šim priekšlikumam valdība piekrita.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) pēc valdības sēdes žurnālistiem pauda, ka nav garantiju, ka papildus iegūtā šķelda paliks Latvijā, ņemot vērā, ka valsts atrodas Eiropas Savienības (ES) vienotajā tirgū. Vienlaikus viņš informēja, ka šķelda ir materiāls ar zemu blīvumu, ko ir sarežģīti pārvadāt un izmaksas pārvadāšanai pieaug ik kilometru, tādēļ pasūtītāji ļoti rūpīgi izvērtē to, ko kurienes šķelda tiek vesta.

Gerhards uzsvēra, ka valdības apstiprinātais regulējums palielinās šķeldas pieejamību tirgū, tādējādi mazinot nenoteiktību gan par gaidāmo, gan par 2023./2024.gada apkures sezonu. Savukārt attiecībā uz izmaksām zemkopības ministrs samazinājumu tuvākajā laikā nesagaida.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka dabas aizsardzības organizācijas par konkrētajiem grozījumiem cēlušas trauksmi.

Vides organizācijās norāda, ka šie grozījumi jau divreiz apstādināti sabiedrības spiediena dēļ, bet tagad tiek virzīti vēlreiz pretēji Ministru prezidenta Kariņa solījumam, ka tie netiks skatīti, kamēr nebūs vienošanās starp dabas aizsardzības organizācijām un meža nozari.

Noteikumu grozījumi, kas ļautu izcirst jaunākus priežu, egļu un bērzu mežus, pirmoreiz tika virzīti jau 2017.gadā un atkārtoti – 2019.gadā. Kopš tā laika diskusijas par šo jautājumu nav notikušas, atzīmē vides organizācijās.

Dabas aizsardzības organizācijas jau iepriekš uzsvērušas, ka šo noteikumu grozījumu rezultātā tiks kāpināti ciršanas apjomi, tā noplicinot mežu dabas daudzveidību un mazinot iespējas sasniegt klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus. Noteikumu grozījumiem nav visaptveroši izvērtēti riski dabas un klimata ietekmēm.