Pēc koalīcijas sanāksmes partiju pārstāvji pozitīvi vērtēja arī to, ka šodien pēcpusdienā vēl turpinās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) sarunas.

“Jaunās vienotības” politiķis, finanšu ministrs Arvils Ašeradens norādīja, ka diena bijusi “emocionāli ļoti piesātināta”. “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars un Nacionālās apvienības politiķis, Saeimas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Grasbergs pauda, ka gan politiķiem, gan sabiedrībai ir “sāpīgi un skumji” par to, ka pedagogiem nācies nonākt līdz protestam saistībā ar virzību uz atalgojuma palielināšanu.

Tavars norādīja, ka kopā ar izglītības jomas speciālistiem jādiskutē par izglītības kvalitātes uzlabošanu un lai skolu tīkla sakārtošana ietu kopā ar izglītības iespēju saglabāšanu pašos attālākajos valsts reģionos.

Grasbergs pozitīvi novērtēja, ka veidojas dialogs starp valsts un nozares pārstāvjiem, kas apliecinot, ka Latvijā demokrātija strādā. Politiķis uzsvēra, ka izglītības jomā starp pašvaldībām būtu jāievēro vienlīdzība, lai kādā no pašvaldībām “ģeogrāfiskā novietojuma” dēļ skolās nebūtu mazāks atalgojums.

Vaicāti, kad AS un JV pārstāvji varētu vienoties par virzību uz skolu tīkla izmaiņām, Ašeradens norādīja, ka optimāls risinājums būtu, ja 2023./2024.mācību gada sākumā iezīmētos “vairāk vai mazāk” skaidrība, kāds skolu tīkls būs nākotnē.

Lēmumi par skolu darbības nākotni būs jāpieņem pašvaldībām, nevis valdībai, atzīmēja finanšu ministrs. Politiķis arī skaidroja, ka risinājumu vajadzētu nest pedagogu atalgojuma palielināšanas lēmumā iestrādātajam plānam divu gadu laikā pāriet uz citu – programmu – finansēšanas modeli.

JV politiķis izteicās, ka skolu tīkla sakārtošanā “politiķiem pēc iespējas mazāk vajag jaukties šajā jautājumā”, jo politiķi paši nevar nodrošināt izglītības kvalitāti – to var panākt labi strādājošas pašvaldību izglītības pārvaldes sadarbībā ar savu skolu tīklu. Tas ietver arī, kā nodrošināt transportu bērnu tikšanai uz skolu, tāpat ekspertiem jāsniedz redzējums, kā panākt, lai skolās būtu nodrošināti pedagogi fizikā, matemātikā, ķīmijā un citos priekšmetos, atzīmēja Ašeradens.

Pusē no pašvaldībām situācija ir samērā laba, bet otrā pusē skolu tīkla sakārtošanas process nekustas un šajā gadījumā liela daļa atbildības jāuzņemas attiecīgajām vietvarām kā pedagogu darba devējiem, norādīja JV politiķis.

Tavars norādīja, ka par skolu tīkla uzlabojumiem tiek spriests izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) vadītajā darba grupā, kurā ir arī AS pārstāvji. “Apvienotā saraksta” skatījumā primārā ir izglītības pieejamība reģionos un otra lieta ir kvalitātes nodrošināšana.

AS frakcijas vadītājs atzina, ka apvienotās klases ar dažādu vecumu bērniem neļauj nodrošināt vienlīdz labu izglītības kvalitāti, taču Tavars arī norādīja, ka partiju apvienība nevar atbalstīt, ka “pēc vienas mērauklas” tiktu vērtētas visas Latvijas skolas.

Taujāti par to, vai bez tiesām varētu būt vēl kāda cita, neatkarīga puse, kas novērtētu, vai valdība ir vai nav izpildījusi visas LIZDA streika prasības, politiķi norādīja, ka līdz šim nav bijis paredzēts vēl kāds papildu process neatkarīgam vērtējumam.

Ašeradens sacīja, ka valdība ir gatava turpināt risināt sasāpējušos jautājumos izglītībā un veselībā. Politiķis uzsvēra, ka pedagogu streika prasības ir izpildītas.

“Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars norādīja, lai gan var turpināt diskutēt par niansēm, bet lielākā daļa pedagogu prasību izpildītas. Politiķis atgādināja, ka arī pēc AS aicinājuma koalīcijas partneriem valdības ārkārtas sēdē piektdien Ministru kabineta noteikumos tika iestrādāts pedagogu atalgojuma pieauguma grafiks.

Tavars uzsvēra, ka jau iepriekš atbildēs uz žurnālistu jautājumiem par to, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vai nu varētu prasīt vai jau prasot Kariņa demisiju, ir norādījis, ka AS neatbalsta šādu demisijas pieprasījumu.

Grasbergs līdzīgi uzsvēra, ka “domājam, cienām, strādājam, lai pedagogi justos aizvien labāk”.

Kā ziņots, vairāki tūkstoši izglītības darbinieku šodien devās gājienā pa Rīgas centru, pieprasot cieņpilnu attieksmi un solījumu pildīšanu, novēroja aģentūra LETA.

Gājiens iesāka pedagogu trīs dienu streiku.

Valdība piektdien pieņēma pedagogu atalgojuma grafiku, tomēr politiķiem un LIZDA joprojām ir atšķirīgi skatījumi, vai ir izpildītas visas streika prasības.