Viņš skaidroja, ka aptuveni divi miljardi eiro katru gadu tiek novirzīti agrāko aizņēmumu dzēšanai, bet pārējie līdzekļi – budžeta deficīta regulēšanai, kā arī naudas rezervei Valsts kasē neparedzētiem gadījumiem.

Rozenbergs skaidroja, ka parāda apkalpošanas izmaksas aug, jo iepriekš bija aptuveni septiņu gadu periods, kad Latvija varēja aizņemties ar gandrīz 0% likmi, taču tagad jaunajiem aizņēmumiem likme pārsniedz jau 3%.

Vienlaikus Rozenbergs norādīja, ka pat tādā gadījumā, ja budžets būtu bez deficīta, valsts parāda apkalpošanas izmaksas augtu procentu likmju dēļ.

Tāpat Rozenbergs deputātiem uzsvēra, ka pēdējā aizņēmumā Latvijai izdevies aizņemties izdevīgāk nekā Lietuvai, lai gan Lietuvai ir par vienu pakāpi augstāks kredītreitings, kā arī kopumā labāka situācija ekonomikā.

Budžeta komisija un Valsts kase vienojās novembrī slēgtā sēdē Valsts kasē detalizētāk iepazīties ar valsts parādu un tā apkalpošanas izmaksām.

Jau ziņots, ka Valsts kase 25. septembrī Latvijas vārdā starptautiskajos finanšu tirgos izcenoja 10 gadu eiroobligācijas, piesaistot finansējumu 1,25 miljardu eiro apmērā ar ienesīgumu 3,583% un fiksējot kupona likmi 3,5%.

Latvijas valsts vērtspapīrus iegādājušies apmēram 70 investoru no dažādām Eiropas valstīm, tostarp Lielbritānijas, Vācijas, Spānijas un Beniluksa valstīm.

Kopējais pieprasījums pēc Latvijas eiroobligācijām pārsniedzis 2,5 miljardus eiro.

Valsts kasē informēja aģentūru LETA, ka, veicot resursu piesaisti finanšu tirgos, tostarp arī ar šo vērtspapīru emisiju, Valsts kase jau par 90% ir izpildījusi aizņemšanās plānu, kas šim gadam ir noteikts 3,6 miljardu eiro apmērā.

Aizņemšanās darījumos nodrošinātie līdzekļi tiek galvenokārt izmantoti valsts parāda atmaksai un valsts budžeta deficīta finansēšanai.

Kopējā valsts parāda atmaksa 2025. gadā ir 2,127 miljardi eiro.

Uz šo brīdi parāds atmaksāts 1,795 miljardu eiro apmērā, tostarp 23. septembrī dzēstas 2015. gadā emitētās 10 gadu eiroobligācijas 1,11 miljardu eiro apmērā.

Latvijas valsts parāds 2025. gada beigās sasniegs 20,5 miljardus eiro jeb 49% no iekšzemes kopprodukta, un tas joprojām ir viens no zemākajiem eirozonā un Eiropas Savienībā, norāda Valsts kasē.

Iepriekš Latvija starptautiskajos finanšu tirgos aizņēmās 2025. gada maijā.

Šogad 14. maijā Valsts kase starptautiskajos finanšu tirgos emitēja piecu gadu eiroobligācijas, piesaistot vienu miljardu eiro ar ienesīgumu 2,971% un fiksējot kupona likmi 2,875%.

Šo eiroobligāciju dzēšanas termiņš ir 2030. gada 21. maijs.