Projekta anotācijā teikts, ka kompensācijas varēs saņemt gan publisko tiesību juridiskās personas par bojātiem infrastruktūras objektiem, gan privāto tiesību juridiskās personas un fiziskās personas par bojātu īpašumu, kā arī sējumiem, stādījumiem, mežaudzēm un lauksaimniecības dzīvniekiem.

Ja persona būs apdrošinājusi īpašumu pret militārajiem riskiem miera laikā, tā varēs pretendēt uz kompensāciju līdz 90% apmērā no zaudējumiem, atskaitot izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību.

Savukārt neapdrošinātos gadījumos kompensācija varēs sasniegt 75% no zaudējumu apmēra.

Ja tirgū nebūs pieejama militāro risku apdrošināšana, valsts varēs kompensēt līdz 90% no nodarītajiem zaudējumiem.

Privātpersonām un uzņēmumiem zaudējumu kompensācijas saņemšanai būs jāvēršas attiecīgajā pašvaldībā, kas pieņems lēmumu par kompensācijas apmēru un iesniegs pieprasījumu Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā.

Savukārt par zaudējumiem sējumiem, stādījumiem, mežaudzēm, lauksaimniecības dzīvniekiem un lauksaimnieciskajā ražošanā izmantotai tehnikai būs jāvēršas Lauku atbalsta dienestā.

Plānots, ka šādos gadījumos kompensācija tiks izmaksāta viena mēneša laikā pēc nepieciešamās informācijas saņemšanas un procesa sākšanas.

Regulējums neattieksies uz mājdzīvniekiem, piemēram, suņiem un kaķiem, bet tikai uz Lauku atbalsta dienesta reģistrā reģistrētiem lauksaimniecības dzīvniekiem.

Jau ziņots, ka Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kas paredz ieviest mehānismu militāro darbību izraisītu incidentu radīto zaudējumu kompensēšanai.

Ar grozījumiem noteikts, ka tehnogēnās katastrofas turpmāk aptvers arī militāro darbību izraisītus incidentus, tostarp gadījumus, kad zaudējumus rada ārvalstu militārā tehnika vai tās darbība.

Likumā precizēta arī institūciju kompetence, nosakot, ka Aizsardzības ministrija koordinēs katastrofu pārvaldīšanu arī militāru incidentu gadījumos.

Vienlaikus paplašināta Zemkopības ministrijas loma katastrofu pārvaldībā, tostarp gadījumos, kad tiek apdraudēta dzīvnieku dzīvība un veselība, kā arī pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīgums.

Grozījumi paredz pilnvarot Ministru kabinetu noteikt kārtību, termiņus un apmēru, kādā kompensējami militāro darbību izraisītu incidentu radītie tiešie zaudējumi.

Kompensācijas varēs saņemt gan publisko, gan privāto tiesību juridiskās personas, kā arī fiziskās personas par bojātiem infrastruktūras objektiem, īpašumu, sējumiem, stādījumiem, mežaudzēm un dzīvniekiem.

Līdz šim normatīvais regulējums neparedzēja efektīvu mehānismu šādu zaudējumu atlīdzināšanai, jo tie rodas nevis valsts institūciju prettiesiskas rīcības dēļ, bet militāru incidentu rezultātā.

Grozījumu nepieciešamība pamatota ar ģeopolitisko situāciju un nesenajiem gadījumiem, kad Latvijā konstatēti militāro bezpilota gaisa kuģu incidenti.

Likumdevēja ieskatā jaunais regulējums stiprinās iedzīvotāju tiesisko paļāvību, veicinās uzticēšanos valsts aizsardzības sistēmai un nodrošinās taisnīgu un operatīvu kompensāciju par nodarīto kaitējumu.

“Militāro bezpilota lidaparātu incidenti Latvijas teritorijā ir skaidrs signāls, ka valstij jābūt gatavai ne tikai novērst apdraudējumus, bet arī ātri un koordinēti palīdzēt cilvēkiem, ja kaitējums tomēr ir nodarīts. Šie notikumi parādīja, ka vairākos jautājumos normatīvais regulējums līdz šim nav bijis pietiekami skaidrs. Mūsu pienākums ir no katra šāda incidenta mācīties, savlaicīgi novērst konstatētās nepilnības un stiprināt Latvijas gatavību reaģēt līdzīgās situācijās nākotnē,” uzsvēra tieslietu ministrs Edvards Smiltēns (AS).

Jau ziņots, ka maijā vairākkārt Latgalē un Vidzemē iedzīvotāji saņēma šūnapraides brīdinājumus par iespējamo gaisa telpas apdraudējumu.

Tie bija saistīti ar bezpilota lidaparātu ielidošanu Latvijā, turklāt daži droni arī nokrita un eksplodēja, bet virs Igaunijas NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātājs vienu dronu notrieca.

Minētie dronu incidenti bijuši saistīti ar, visticamāk, Krievijas-Ukrainas karā iesaistīto dronu pietuvošanos vai ielidošanu Latvijas gaisa telpā.

Savukārt jūnija sākumā Rēzeknes novada Bērzgales pagastā NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji no Francijas notriekuši Krievijas elektromagnētiskās karadarbības rezultātā Latvijā ielidojušo ārvalstu bezpilota lidaparātu.

Valdošā koalīcija pēc tam vienojās, ka nepieciešams strādāt pie risinājumiem, lai nepieciešamības gadījumā zaudējumus varētu kompensēt.