Tāpat dienestā vērsa uzmanību, ka personas, kuras nav saņēmušas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, nav tiesīgas iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju.

Kā vēstīts, no pašvaldību vadītājiem, kuri bija prasījuši pielaidi valsts noslēpumam, tā atteikta vienīgi līdzšinējam Rēzeknes domes priekšsēdētājam Aleksandram Bartaševičam (“Kopā Latvijai”/LPV) un nu jau amatu pametušajam Jūrmalas mēram Gatim Truksnim (LZP).

Savukārt Egils Helmanis (NA) pameta Ogres novada domes priekšsēdētāja amatu, pēc paša skaidrotā, veselības problēmu dēļ, tā arī neiesniedzis dokumentus pielaides saņemšanai.

Pēc Ogres novada domes vadības maiņas Helmanis kļuvis par domes jaunā priekšsēdētāja Andra Kraujas (NA) biroja vadītāju.

Savukārt Jūrmalas dome pērn rudenī nolēma pašvaldībā izveidot jaunu – Stratēģiskās plānošanas jautājumu – komiteju, kuras vadīšanu uzticēja Truksnim.

Savukārt viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) Bartaševiču atstādināja no amata.

Tāpat pielaide atteikta bijušajam Madonas vicemēram Aigaram Šķēlam (ZZS/LRA). Šķēls turpinās pašvaldībā vadīt Attīstības komiteju, kur tiks palielināts viņa darba apjoms.

Likumā minēti septiņi punkti, kāpēc personai tiek liegta pieeja valsts noslēpuma objektiem.

Likums paredz, ka pielaidi nevar izsniegt, piemēram, ja personas rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā.

Tāpat pielaidi nevar izsniegt, ja persona bijusi PSRS vai kādas ārpus NATO un Eiropas Savienības esošas dalībvalsts drošības dienesta darbinieks vai aģents.

Pieeja valsts noslēpuma objektiem tiek liegta arī personai “par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu”, kā arī personai, kurai konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, tai skaitā traucējumi alkohola vai narkotiku lietošanas dēļ.