Šobrīd ir zināms, ka stadionā pārstāja strādāt apskaņošanas sistēma, taču elektrības padeve objektā nebija pārtraukta. Rīkotāji nolēma pārtraukt koncertu, jo nebija zināms, cik ilgā laikā izdosies to atjaunot.

Tehniskās producēšanas komanda šobrīd skaidro iemeslus, kādēļ sistēma izgāja no ierindas. Velšs norādīja, ka tam ir dažādas versijas, bet “negribētu spekulēt par to”.

Svētku operatīvās vadības grupa sagaida no tehniskās producēšanas komandas “izsvērtu un detalizētu” ziņojumu par galvenajiem iemesliem, kāpēc apskaņošanas sistēma nenostrādāja.

Kā vēstīts, deju lielkoncerts piektdien sākās plkst.18, bet jau īsi pēc plkst.19 pārtrūka elektrība un pazuda muzikālais pavadījums.

Skaņas apraide pazuda neilgi pēc spēcīgāka zibens spēriena. Vēl pirms koncerta sākuma un tā laikā bija manāmi zibens uzplaiksnījumi.

Svētku operatīvās vadības grupas vadītājs Artis Velšs sacīja, ka negaiss nebija paredzēts, un bērnu drošība nebija apdraudēta. Viņš uzsvēra, ka rīkotāji “nepaļāvās uz subjektīvām izjūtām” – pirms koncerta un tā norises laikā notika komunikācija ar Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centru.

“Bija absolūti un pilnīgi skaidri redzams, ka šie mākoņi neskars Daugavas stadionu, viņi noies garām,” stāstīja Velšs.

Arī spēcīgākā zibens izlāde nebija tieši saistīta ar pašu stadionu, bet gan notika blakus rajonā. Stadionā pirms koncerta pārbaudītā zibens novadīšanas sistēma bijusi darba kārtībā.

Līdz lielkoncerta izskaņai bija atlikušas tikai sešas dejas.

Lēmums to pārtraukt, pēc viņa sacītā, nebija spontāns un bija “absolūti drošības vārdā” – rīkotājiem nebija zināms, cik ilgā laikā skaņa varētu tikt atjaunota, savukārt pārtraukuma ieilgšana varēja radīt stresu un neziņu arī pašiem svētku dalībniekiem.

Uz jautājumu, vai tika paredzēti papildus risinājumi, lai koncerts tomēr varētu notikt pilnā apjomā, rīkotāji norādīja, ka to, vai rezerves iespējas būtu līdzējušas, varēs izvērtēt tikai pēc notikušā analīzes.

Rīkotāji atvainojas dejotājiem un skatītājiem par sagādātajām neērtībām. Lai gan tika izskatīta iespēja rīkot papildkoncertu, domājot par bērnu labsajūtu un noslodzi, rīkotāji nolēma palikt tikai pie iepriekš plānotā otrā koncerta sestdien, 12.jūlijā, plkst.11.

Tie skatītāji, kuri vēlēsies atgriezt biļetes un saņemt atpakaļ naudu, to varēs izdarīt. Līdz sestdienas rītam šādi pieteikumi nav saņemti, liecina rīkotāju rīcībā esošā informācija.

Vienlaikus rīkotāji cer uz skatītāju izpratni. “Bija palikuši burtiski pēdējie skaņdarbi.

Neraugoties uz laikapstākļiem, skatītāji ir guvuši emocijas, īpaši vecāki, kas bija uz koncertu, un dejotāji ļoti centās, lai koncerts būtu izdevies,” sacīja rīcības grupas vadītāja Inga Vasiļjeva.

Deju lielkoncertā bija plānoti vairāk nekā 17 000 dejotāji no 808 kolektīviem. Lielkoncerta programmā bija iekļautas 23 dejas, kuras veidojuši 20 dažādu paaudžu horeogrāfi.

Deju lielkoncerti parasti ir vieni no skatītāju pieprasītākajiem Dziesmu un deju svētku programmās.