LŽA 12. janvārī paziņoja, ka organizācija kategoriski iebilst pret Kultūras ministrijas (KM) virzītajiem grozījumiem, kas, aizbildinoties ar tehnisku terminoloģijas precizēšanu, faktiski būtiski un nepamatoti ierobežo mediju iespējas informēt sabiedrību par valsts pārvaldes darbību.

Asociācija norāda, ka grozījumu likumā par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem mērķis formāli ir pārņemt Eiropas regulu, taču tajā “pa kluso” tiek ieviesta šķietami nebūtiska vārda nomaiņa, likuma 7. pantā aizstājot jēdzienu “noslēpums” ar “informācija”.

Šī izmaiņa nav terminoloģisks sīkums – tā radikāli paplašina aizlieguma tvērumu, padarot par nepublicējamu praktiski jebkādu ministriju un iestāžu iekšējai lietošanai paredzētu informāciju, uzsver LŽA.

LŽA pagājušajā nedēļā tikās ar KM un Tieslietu ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu grozījumus.

Tikšanās laikā panākta vienošanās par izmaiņām Eiropas Mediju brīvības akta ieviešanai Latvijā, tostarp publiskajā telpā plašāku rezonansi raisījušo likuma 7. panta plašo tvērumu. Šobrīd grozījumi 7. pantā nav paredzēti.

Līdz ar grozījumiem likumā plānots ieviest definīcijas tādiem ar medijiem saistītiem apzīmējumiem kā mediju pakalpojums, mediju pakalpojumu sniedzējs, tiešsaistes platforma, mediju tirgus koncentrācija, patiesais labuma guvējs un valsts reklāma.

Tāpat papildināts likuma pants, kas nosaka masu informācijas līdzekļa dibināšanu.

Līdz ar grozījumiem tiek noteikts, ka masu informācijas līdzekļa dibināšana vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas vai pakalpojuma izveidošana ir obligāti piesakāma ierakstīšanai masu informācijas līdzekļu reģistrā, iesniedzot pieteikumu.

Plānots arī noteikt, ka pirms masu informācijas līdzekļa reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrs (UR) lūdz KK atzinumu par masu informācijas līdzekļa atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem mediju pakalpojumu jomā.

Tāpat mediju pakalpojumu sniedzējiem līdz kārtējā gada 1. jūlijam UR būs jāiesniedz pārskats par iepriekšējā gadā saņemto publisko finansējumu valsts reklāmai un reklāmas ieņēmumiem no trešo valstu publiskajām iestādēm.

UR valsts notārs iesniegto dokumentu pievienos attiecīgā masu informācijas līdzekļa reģistrācijas lietai un iekļaus to reģistrācijas lietas publiskajā daļā, nepārbaudot iesniegtās informācijas atbilstību faktiski saņemtajām summām un nepieņemot atsevišķu lēmumu.

Ja mediju nodrošinātājs ir juridiska persona vai veidojums, kas reģistrēts citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, pieteikumā par medija reģistrāciju būs jāpievieno arī informācija no attiecīgās valsts par tā patiesajiem labuma guvējiem saskaņā ar tur spēkā esošajiem noteikumiem.

Savukārt, ja mediju pakalpojumu sniedzējs nav reģistrēts UR vai citā ES dalībvalsts reģistrā, pirms pieteikuma iesniegšanas tam būs jāreģistrē savs patiesais labuma guvējs UR patieso labuma guvēju reģistrā saskaņā ar likumu.

Būs arī jāpārskata ar Masu informācijas līdzekļu reģistra uzturēšanu saistītie aspekti – reģistrācijas procedūra, definīcija un subjekta izslēgšanas no reģistra kārtība, paredzot esošā Masu informācijas līdzekļu reģistra konceptuālu pārveidi uz mediju pakalpojumu sniedzēju, un jānodrošina jaunas datu kopas pakāpeniska izveidošana Latvijas Atvērto datu portālā par publisko personu finansējuma piešķīrumiem valsts reklāmai.

Tāpat komisija vērtēs grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas saistīti ar grozījumiem likumā par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, tostarp paplašinot Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) funkcijas.

Grozījumi tostarp paredz, ka NEPLP noteikta par atbildīgu iestādi mediju tirgus koncentrācijas novērtēšanai. Tāpat noteikts, ka NEPLP būs tā valsts iestāde, kas uzraudzīs un katru gadu ziņos par publisko iestāžu un subjektu finansējumu valsts reklāmai, ko tie piešķīruši mediju pakalpojumu sniedzējiem.