Viņa norāda, ka nespēja ratificēt Stambulas konvenciju ir negods Latvijai, un, ka Jēkabpils gadījums un vardarbības apmēri pret sievietēm Latvijā ir dramatisks vēstījums tiem, kas gadiem ļāvušies propagandai, ka Latvijā jau viss ir kārtībā.

Viņasprāt, konvencija ir solis uz priekšu, kas jāsper nekavējoties.

Kā ziņots, Eiropas Parlaments (EP) trešdien apstiprināja Eiropas Savienības (ES) pievienošanos Konvencijai par vardarbības novēršanu pret sievietēm jeb tā sauktajai Stambulas konvencijai. Tomēr ES pievienošanās Stambulas konvencijai neatbrīvo dalībvalstis no pienākuma pašām ratificēt šo konvenciju, kā EP deputāti to jau vairākkārt norādījuši, mudinot atlikušās sešas valstis – Bulgāriju, Čehiju, Ungāriju, Latviju, Lietuvu un Slovākiju – nekavējoties ratificēt konvenciju, lai tā varētu aizsargāt sievietes pilnā apjomā.

Saeima aprīļa beigās darba kārtībā neiekļāva “Progresīvo” frakcijas priekšlikums Ministru kabinetam nekavējoties virzīt parlamentam ratifikācijai Stambulas konvenciju.

Konvencijas ratifikācijas jautājums atkal kļuvis aktuāls pēc nežēlīgajiem notikumiem pagājušajā nedēļā Jēkabpils novadā, kur sava bērna un mātes acu priekšā tika nodurta sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Leons Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika. Vēlāk Rusiņš aizbēga un nav ticis atrasts joprojām.

Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) ir pārliecināts, ka konvencijas ratificēšanai sabiedrībā nav atbalsta – par to viņš esot pārliecinājies, pirms vēlēšanām apbraukājot “teju katru Latvijas nostūri”. Atbalsta konvencijas ratificēšanai nav arī Saeimā, savukārt pats Smiltēns nezinot, kā balsotu, lai gan iepriekš viņa viedoklis par šo problēmjautājumu bijis atšķirīgs.

Viņa skatījumā, Latvijas likumos jau viss esot ietverts un “neviena konvencija un direktīva nepasargās”.