Latgales rajona tiesa apsūdzēto atzina par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, jo konstatēja, ka viņš izvairījās pildīt tiesas nolēmumu, ar kuru uzlikts pienākumus apgādāt bērnu.

Tēva vietā uzturlīdzekļus bērnam maksāja Uzturlīdzekļu garantijas fonds, lai arī periodiski apsūdzētais ir strādājis algotu darbu un guvis ienākumus.

Apsūdzētajam tika piespriesta īslaicīga brīvības atņemšana uz 30 dienām.

Izvairīšanās no tiesas nolēmuma pildīšanas ilga sešus gadus.

Apsūdzētajam bija izveidojies parāds valstij vairāk nekā 7000 eiro apmērā.

Netika konstatēti atbildību mīkstinoši apstākļi, bet tika konstatēts atbildību pastiprinošs apstāklis – noziedzīga nodarījuma recidīvs.

Apsūdzētā mantiskā stāvokļa dēļ viņam nebija piemērojams naudas sods, savukārt sabiedrisko darbu apsūdzētais pats bija lūdzis nepiemērot, apgalvojot, ka tas nesamērīgi apgrūtinātu viņa sadzīves apstākļus.

Uzskatot piespriesto sodu par pārāk bargu, apsūdzētais spriedumu pārsūdzēja, bet Latgales apgabaltiesa to atstāja negrozītu.

Šāds lēmums pieņemts, jo atzīts, ka Latgales rajona tiesa noteikusi apsūdzētajam taisnīgu sodu, ievērojot gan soda noteikšanas vispārīgos principus, gan soda mērķi.

Latgales apgabaltiesas lēmums tika pārsūdzēts AT.

Tiesa atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, jo apsūdzētā kasācijas sūdzība neatbilda Kriminālprocesa likuma prasībām.

Apsūdzētais kasācijas sūdzībā atkārtoja apelācijas sūdzībā izvirzītos argumentus, kurus Latgales apgabaltiesa jau bija izvērtējusi un motivēti noraidījusi.

Kasācijas sūdzība bija pamatota ar apsūdzētā atšķirīgo viedokli par lietā iegūto pierādījumu vērtējumu un pēc būtības vērsta uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ.