Steļmaka informēja, ka atbilstoši readmisijas līgumiem Latvijai jāuzņem atpakaļ nelegālie migranti, kuri caur Lietuvu un Poliju mēģinājuši doties tālāk uz citām Eiropas valstīm.

No Latvijā atpakaļ uzņemtajiem ir arī patvēruma meklētāji, kuri, nesagaidot gala lēmumu par patvēruma statusu, aizgājuši no atvērtā tipa centra Muceniekos. Tāpat Latvijai nākas atpakaļ uzņemt cilvēkus, kuriem Latvijā ir uzturēšanās atļauja vai ir Latvijas pilsonība un nepilsoņa statuss, piemēram, Vācija dažreiz atdod Latvijai pilsoņus, kuri notiesāti un izcietuši sodu šajā valstī.

“Vislielākā plūsma ir caur Lietuvu. Daudz nelegālo migrantu un patvēruma meklētāju konstatē Polijā. Polija atdod šos cilvēkus Lietuvai un Lietuva atdod mums. Lai Lietuva varētu atdot šos cilvēkus, atbilstoši readmisijas līgumam tai nepieciešams pierādīt Latvijai, ka persona tiešām ieceļoja no Latvijas,” norādīja Steļmaka.

Ja, piemēram, ārzemnieks konstatēts Lietuvas teritorijā un viņš apgalvojis, ka nācis no Latvijas un pierādījumu tam nav, tad Latvija varot atteikt uzņemšanu, piebilda Steļmaka.

Parlamentārās izmeklēšanas komisiju pēc 34 deputātu ierosinājuma Saeima lēma izveidot pērn 27. novembrī, lai rastu atbildes uz virkni jautājumu, tostarp, kā tiek īstenotas imigrācijas pieteikumu izvērtēšanas procedūras un kādi pasākumi tiek veikti nelegālās imigrācijas novēršanai, kādas ir patvēruma meklētāju tiesiskā regulējuma problēmas, cik daudz personu pazūd no valsts institūciju redzesloka pēc uzturēšanās atļauju piešķiršanas, kādi ir riski ar termiņuzturēšanās atļaujām un to ļaunprātīgu izmantošanu un vai Latvijai ir iespēja piemērot izņēmumus Eiropas Savienības migrācijas tiesību normu piemērošanā.