Tāpat viņš pauda, ka vēja elektrostacijas nav jābūvē auglīgākajās lauksaimniecības zemēs un pilsētu un ciemu pievārtēs.

Vitenbergs norādīja, ka viņš ir piedalījies vēja parku ietekmes uz vidi novērtējuma apspriedēs ar vietējiem iedzīvotājiem, lai redzētu, kā tas notiek.

“Man ir pārliecība, ka ar esošo regulējumu mēs spējam pasargāt dabu. Trīs pirkstu dzenis un ķērpji var būt komfortā, un par viņiem šajās procedūrās tiek turēta rūpe, bet iztrūkstošais moments ir sabiedrības intereses, konkrēta cilvēka intereses, kas dzīvo šajās teritorijās, pašvaldību intereses,” norādīja ministrs.

Viņš sacīja, ka gadījumā, kad uz apspriedi ir atnācis pilns kultūras nams ar vietējiem iedzīvotājiem, kas skaidri pauž savu nostāju par konkrēto projektu, ir jābūt iespējai lemt par vidi, kurā viņi dzīvo.

Ministrs papildināja, ka tādēļ līdz Saeimas vasaras pārtraukumam bija jāpieņem konkrētas regulējuma izmaiņas.

“Ideja ir ļaut pašvaldībām jau saknē pateikt, ka, ja teritorijas plāns konkrētajā teritorijā neparedz konkrēto saimnieciskās darbības veidu, tad nekādi tālākie soļi nav iespējami. Līdz šim tas tā nebija,” skaidroja Vitenbergs.

Viņš papildināja, ka šo normu pieņēma, bet vienlaikus ir jāpalīdz pašvaldībām ātrā tempā saskaņot teritoriju plānus, par ko arī bijusi saruna ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru.

“Otra sadaļa ir par vēja elektrostaciju uzraudzību – gan par skaņu, gan gaismas mirguļošanu, gan par to, kas tālāk notiek ar parkiem, ja tie beidz savu darbību. Tur arī bija zināmas interpretācijas par regulējumu,” norādīja Vitenbergs.

Viņš atzīmēja, ka ir ticies ar iedzīvotāju grupu pārstāvjiem, kuri norādīja, ka normatīvajā regulējumā līdz šim nebija skaidri definēta uzraudzība.

Tādējādi Ministru kabineta noteikumos plānots noteikt skaidrus sliekšņus, lai visiem viss būtu skaidrs, ko var un ko nevar.

Savukārt trešā sadaļa ir par kumulatīvo ietekmi, kas nozīmē nevērtēt tikai katru parku un projektu atsevišķi. Viņš kā piemēru minēja Bauskas novadu, kur figurē jau vairāk nekā desmit dažādas potenciālo projektu ieceres.

“Cilvēkiem, protams, rodas bažas, kas te tagad notiks, kāda būs tā vide, kurā mēs dzīvojam un dzīvosim. Tad pašvaldība reaģē uz iedzīvotāju prasībām, pasaka konkrētas vietas, kur šādi parki ir iespējami un kur nav, bet iepriekšējais viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs to vienkārši paslauka zem tepiķa un pasaka, ka jums nav iespējas lemt par savu novadu,” viņš norādīja.

Vitenbergs uzsvēra, ka tā nav laba prakse, tādēļ Saeimā par šo tematu bija diskusijas un debates, bet visi attiecīgie grozījumi Saeimā tika pieņemti.

“Nevajadzētu būt tā, ka kāds novads ir enerģijas “donors” visiem pārējiem. Tāpat es negribu pieļaut situāciju, ka aiz saukļiem par to, ka mums ir jākļūst par enerģijas eksportētājiem, Kurzeme un Zemgale pārvēršas par kaut kādu visas Eiropas “elektrostaciju” un šo novadu ainavas dominējošais elements ir propellers,” minēja ministrs.

Viņš piebilda, ka, iespējams, ir vietas, kur vēja parkiem vietu var atrast, bet ietekmes uz vidi novērtējuma procesam ir jābūt kā rīkam, lai spētu sabalansēt dabas, iedzīvotāju, uzņēmēju un arī pašvaldību attīstības ieceres.

“Ja tas viss sakrīt ar attīstītāja iecerēm, tad kādēļ nē? Bet tas, ka attīstītāji var aroganti ignorēt vietējo iedzīvotāju viedokli, nav normāli, un to mēs ar ierosinātajiem grozījumiem arī cenšamies labot,” sacīja Vitenbergs.