Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, ar alkohola lietošanu saistītie riski un kaitējums ir sistemātiski novērtēti gadu gaitā un ir labi dokumentēti.

Balstoties uz pēdējos gadus publicētiem pētījumiem, Pasaules Veselības organizācija pauž nostāju, ka nav drošas alkohola devas, kas nekaitētu veselībai.

Alkohols ir klasificēts kā pirmās grupas kancerogēns – šī ir augstākā riska grupa, kurā ietilpst arī azbests, radiācija un tabaka.

Tas izraisa vismaz septiņus vēža veidus, tostarp visbiežāk sastopamos vēža veidus, piemēram, zarnu vēzi un sieviešu krūts vēzi.

Nav arī pētījumu, kas pierādītu, ka alkohola limitēto devu lietošanas iespējamā labvēlīgā ietekme uz sirds un asinsvadu slimībām atsver aknu slimību vai vēža attīstības risku, kas saistīts ar tādu pašu alkohola patēriņa līmeni, norāda VM.

Alkohola lietošana ir nozīmīgs saslimstības un priekšlaicīgās nāves cēlonis. Tāpat tas ir galvenais slimību sloga riska faktors cilvēkiem vecumā no 25 līdz 49 gadiem.

Ikviena uzņemtā alkohola deva rada negatīvu ietekmi uz veselību, vājina imunitāti un palielina dažādu slimību risku. VM uzsver, ka iedzīvotājiem ir plaši pieejami citi līdzekļi un pārtikas produkti, kuri rada labvēlīgu ietekmi veselībai, vienlaikus neradot kaitējumu atsevišķām orgānu sistēmām.

Politiķi pašlaik aktīvi diskutē, vai un kādus jaunus ierobežojumus noteikt, lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā. Starp iecerēm ir paaugstināt vecumu, no kura iespējams iegādāties alkoholu, un saīsināt tā tirdzniecības laiku.