VM sagatavojusi rīkojuma projektu par valsts pētījumu programmas “Sabiedrības veselība” apstiprināšanu 2026. – 2028. gadam, kam šogad piešķirti 750 000 eiro, bet 2027. un 2028. gadā – pa 1,5 miljoniem eiro.

VM skaidro, ka no 2023. gada sabiedrības veselības pētniecībai piešķirts finansējums, taču veselības nozarē ilgstoši nav bijis pastāvīgs finansējums plānveidīgai un mērķtiecīgai pētniecībai, tādēļ būtiski nodrošināt programmas pēctecību, apstiprinot jaunu programmu 2026.-2028. gadam.

Lai sāktu programmas ieviešanu, valdībai tā ir jāapstiprina.

Programma nepieciešama, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju veselības rādītājus, kas joprojām atpaliek no Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem.

Piemēram, 2023. gadā Latvija ES valstu vidū bija pēdējā vietā veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaita ziņā, bet jaundzimušo paredzamais vidējais mūža ilgums Latvijā 2023. gadā bija 75,6 gadi, kas arī ir zemākais rādītājs ES.

Programma paredz septiņus tematiskos uzdevumus.

To vidū iekļauta veselīga uztura pieejamība, tostarp pārtikas produktu profilēšana un marķēšana, kā arī bērnu psihiskās un somatiskās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība.

Izmantojot Pasaules Veselības organizācijas bērna dzīves pirmo 1000 dienu (no ieņemšanas brīža līdz divu gadu vecumam) konceptu, plānots veikt visaptverošu izvērtējumu par Latvijā pieejamajiem medicīniskajiem, psiholoģiskajiem un sociālajiem pakalpojumiem, kā arī par dzīves apstākļu un dzīvesveida ietekmi uz bērna veselības stāvokli un ilgtermiņa prognozēm.

Ar šo uzdevumu plānots noskaidrot, kādi dati ir nepieciešami, lai vispusīgi raksturotu bērnu veselības stāvokli Latvijā un ko nepieciešams uzlabot.

Uzdevums arī ļaušot saprast, kādi pakalpojumi un apstākļi šajā periodā jānodrošina, lai ilgtermiņā sekmētu labāku veselību un dzīves kvalitāti.

Programmā ietverta arī hronisko slimību sloga mazināšana un valsts apmaksātās aprūpes pilnveide.

Uzdevums vērsts uz jautājumu risināšanu hronisku nieru slimību, otrā tipa cukura diabēta, Parkinsona slimības un demences jomā.

Tāpat programma aptver psihiskās veselības risinājumus, tostarp pašnāvību riska monitoringa sistēmu un veselības aprūpes cilvēkresursu efektīvāku izmantošanu.

Lai gan mirstība no pašnāvībām samazinās, salīdzinājumā ar citām ES valstīm Latvija joprojām ierindojas starp valstīm ar ļoti augstu pašnāvību līmeni, norāda ministrija.

Plānota arī cilvēka biomonitoringa programmas pilnveide, pievēršot uzmanību mikroplastmasu un nanoplastmasu noteikšanai.

Iepriekšējās valsts pētījumu programmas “Sabiedrības veselība” laikā tika sākta cilvēka biomonitoringa programmas izveide.

Lai turpinātu iesākto un paplašinātu biomonitoringa programmu, programmā ietverts uzdevums “attīstīt jaunas zināšanas, pieejas, metodes un tehnoloģijas Latvijas cilvēku biomonitoringa programmas pilnveidei, tai skaitā, cilvēka izcelsmes bioloģisko paraugu kolekcijas resursu pielietojamības paplašināšanai”.

Joprojām aktuāla arī infekciju izplatības kontrole, kas ietekmē arī klimata pārmaiņas.

Programmā plānots veikt pētījumu par infekciju slimību pārnēsātāju izplatības, aktivitātes, inficētības un iedzīvotāju saslimstības rādītāju saistību ar klimata parametru pārmaiņām.

Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju un skolēnu zemos veselībpratības rādītājus, joprojām aktuāls ir arī veselības izglītības jautājums.

Programmā iekļauts uzdevums izvērtēt esošās veselības izglītības pieejas, identificējot to pilnveides virzienus.

Plānots sniegt priekšlikumus veselības izglītības modeļa un satura pilnveidošanai, lai uzlabotu veselībpratības līmeni bērnu un jauniešu populācijā.

Programmu plānots īstenot projektu veidā atklātā konkursā, ko saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem organizēs Latvijas Zinātnes padome sadarbībā ar VM.

VM būs atbildīgā institūcija par programmas īstenošanu, tostarp programmas komisijas darbu. Programmā iegūtos rezultātus paredzēts izmantot veselības politikas mērķu sasniegšanai.

VM norāda, ka Izglītības un zinātnes ministrija plāno ne vairāk kā septiņus procentus no programmai paredzētā finansējuma novirzīt konkursa organizēšanas, tostarp ārvalstu zinātniskās ekspertīzes, un programmas administrēšanas izdevumiem.

Programmas īstenošanas laikā jānodrošina noteikti sasniedzamie rezultāti, piemēram, jāpublicē oriģināli zinātniskie raksti “Web of Science” vai “Scopus” datubāzēs iekļautajos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos.

Tāpat jāstiprina izglītības process, iesaistot pētniecībā mācībspēkus, integrējot pētniecību studiju procesā, kā arī iesaistot studējošos un jaunos zinātniekus programmā īstenotajos projektos.

Vienlaikus jāsniedz pierādījumos balstītas sabiedrības veselības un veselības aprūpes rīcībpolitikas rekomendācijas un jānovērtē to potenciālā ietekme uz sabiedrības veselību un veselības aprūpi.

Līdztekus jāsasniedz vēl citi specifiski rezultāti atbilstoši katra programmas uzdevuma mērķim.

Programmas virsmērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā, kā arī uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.

Programmas mērķis ir radīt jaunas zināšanas un risinājumus slimību profilakses un veselības aprūpes sistēmas efektivitātes un noturībspējas stiprināšanai.

Programmas kopējais finansējums laikposmam no 2026. gada līdz 2028. gadam ir 3 750 000 eiro.

To paredzēts finansēt no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta programmas “Zinātne” apakšprogrammas “Zinātniskās darbības nodrošināšana” līdzekļiem.