Ceturtdiena, 2. maijs Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

VUGD: Biežākais ugunsdrošības prasību pārkāpums dzīvojamā sektorā – nav veiktas elektroinstalāciju pārbaudes

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārbaudēs konstatēts, ka biežākais ugunsdrošības prasību pārkāpums dzīvojamā sektorā ir neveiktas elektroinstalāciju pārbaudes, aģentūru LETA informēja VUGD pārstāve Ilze Dāme-Birziņa.

VUGD: Biežākais ugunsdrošības prasību pārkāpums dzīvojamā sektorā – nav veiktas elektroinstalāciju pārbaudes
Foto: Zane Bitere/LETA
01.03.2023 13:21

LETA

Atslēgvārdi

Katru gadu VUDG darbinieki veic ugunsdrošības pārbaudes dzīvojamā sektorā, jo tieši tur notiek lielākā daļa traģisko ugunsgrēku, kuros iet bojā un cieš cilvēki. Ugunsdrošības prasību ievērošana ļauj samazināt ugunsgrēku izcelšanās iespējamību, bet, ja ugunsgrēks izcēlies, tad sekmē drošu cilvēku evakuēšanos, tādējādi saudzējot cilvēku dzīvības.

Līdzās tam ugunsdrošības prasību ievērošana var ierobežot liesmu izplatīšanos, mazinot zaudējumus.

VUGD priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis aicina dzīvojamo māju īpašniekus un apsaimniekotājus atcerēties, ka ugunsdrošības prasības nav ugunsdzēsēju iegriba, bet gan reāli instrumenti, kas ļauj samazināt ugunsgrēku izcelšanos dzīvojamās mājās.

Turklāt daļa no tiem nav saistīti ar finansiāliem izdevumiem, bet gan ar iedzīvotāju ieradumu maiņu, novēršot neuzmanīgu rīcību ar uguni.

Dzīvojamo māju pārbaužu rezultāti liecina, ka

36% no apsekotajām dzīvojamām mājām nav veiktas elektroinstalāciju pārbaudes.

Cilvēku ieradumi un vienlaikus lietoto elektroierīču skaits gadu gaitā mainījies, bet elektroinstalācijas lielā daļā ēku sen nav mainītas. Tas palielina īssavienojuma risku.

Elektroinstalācijas pārbaudi jāveic sertificētiem speciālistiem reizi 10 gados. Ja pārbaudē tiek konstatētas nepilnības, tās iespējami īsā laika posmā jānovērš.

Piektdaļā jeb 20,8% apsekoto māju materiāli un priekšmeti uzglabāti tam neparedzētās vietās – kāpņu telpās, bēniņos, elektrosadales telpās vai elektrosadales skapjos.

Daudzdzīvokļu mājās bēniņos un balkonos nedrīkst veidot noliktavas, glabājot sadzīves mantas un citus priekšmetus. Savukārt pagrabos sadzīves priekšmeti jāglabā tam paredzētajās, speciāli ierīkotās vietās, neaizšķērsojot evakuācijas ceļus.

Ugunsgrēka gadījumā neparedzētās vietās uzglabāti priekšmeti var veicināt ugunsgrēka izplatīšanos, kā arī kavēt ugunsdzēsēju glābēju darbu, apgrūtinot pārvietošanos.

Zem kāpņu laidiem un laukumiem novietoti priekšmeti, konstatēta patvaļīga būvniecība un durvis evakuācijas ceļos, kas nav viegli atveramas no iekšpuses, konstatētas 13% ēku.

Evakuācijas ceļi paredzēti cilvēku ātrai un neapgrūtinātai izkļūšanai no būvēm un telpām ugunsgrēka un citu briesmu vai draudu gadījumā, līdz ar to tiem ir jābūt brīvi pieejamiem.

Izceļoties ugunsgrēkam, jebkurš šķērslis var kavēt iedzīvotāju pārvietošanos un līdz ar to apdraudēt viņu veselību un dzīvību.

Desmitajā daļā apsekoto ēku jeb 10,7% gadījumu nav izstrādāta ugunsdrošības instrukcija daudzdzīvokļu ēkas koplietošanas telpām un teritorijai, bet 12% gadījumu nav veikta daudzdzīvokļu kopīpašnieku, īrnieku un nomnieku iepazīstināšana ar ugunsdrošības instrukciju.

Ugunsdrošības instrukcija ir konkrētai ēkai atbilstošs ugunsdrošības prasību kopums, kurā iekļauta informācija par dzīvojamās mājas teritorijas, ēku un telpu uzturēšanu. Tāpat tajā tiek atrunāta rīcība ugunsgrēka gadījumā un sniegta informācija par pieejamām inženiertehniskajām sistēmām un aprīkojumu.

Aizvadītajā gadā 26% no visiem ugunsgrēkiem norisinājās tieši dzīvojamā sektorā. Ugunsdzēsēju glābēju novērojumi notikuma vietā ļauj secināt, ka dzīvojamā sektorā 61% gadījumu ugunsgrēku iemesls ir neuzmanīga rīcība ar uguni.

Otrs biežākais ugunsgrēku iemesls ir nepareiza elektroierīču lietošana vai īssavienojums, kas izraisījis 20,8% no ugunsgrēkiem dzīvojamā sektorā, savukārt 13,2% ugunsgrēku izraisījusi nepareiza vai bojātu apkures ierīču lietošana.

Vismaz trešo daļu ugunsgrēku mājokļos var novērst, ja tiek ievērotas ugunsdrošības prasības, bet pārējo novēršanai nepieciešama iedzīvotāju uzmanīga un pareiza rīcība smēķējot, lietojot atklātu liesmu, gatavojot ēdienu vai iededzot sveces.

Investīcijas dzīvojamās mājas ugunsdrošības stāvokļa sakārtošanā un uzlabošanā vienlaicīgi ar iedzīvotāju ieradumu maiņu atmaksājas, jo novērš traģisku ugunsgrēku izcelšanos, skaidro Baltmanis.

VUGD amatpersonas pērn veica ugunsdrošības pārbaudes 1341 dzīvojamā mājā, kas ir par 24,4% vairāk pārbaužu nekā 2021.gadā.

Pēdējo četru gadu laikā vidēji gadā ugunsdrošības pārbaudes tiek veiktas 1009 dzīvojamās mājās. Lielākoties pārbaudes īstenotas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz