Savukārt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) profesionālajā dienestā un studijām Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā rekrutēti 407 Latvijas pilsoņi.

Šogad Latvija būtiski stiprinājusi valsts aizsardzības spējas, ieguldot līdzekļus gan NBS materiāltehniskajā nodrošinājumā, gan karavīru un zemessargu profesionalitātes pilnveidošanā.

NBS 2022.gadā aizvadīja aptuveni 120 militārās mācības, tostarp vingrinājumus kopā ar NATO sabiedroto valstu karavīriem. Tāpat Latvijas bruņotajiem spēkiem bijusi laba pieredze uzņemošās valsts statusā, jo līdztekus pastāvīgajai NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai Latvijā tika uzņemti karavīri arī no ASV un Dānijas.

Attīstot kaujas spējas, sauszemes spēkos turpināts mehanizācijas projekts, pasūtot vairāk nekā 200 “Patria” 6×6 bruņutransportierus, kas tiek ražoti Latvijā.

Savukārt Gaisa spēki šī gada decembrī saņēma pirmos divus no kopskaitā četriem Latvijas pasūtītajiem ASV helikopteriem “Black Hawk”. Tāpat stiprinātas bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības spējas, pasūtot kompānijas “Saab” ražotās sistēmas “RBS-70 NG” un uguns vadības radarus “1X”.

Tiek stiprināta arī netiešās uguns atbalsta spēja, iegādājoties mīnmetēju munīciju un transportlīdzekļus, kā arī tiek turpinātas bezpilota lidaparātu iegādes.

Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) uzsver, ka “Latvija stiprina valsts aizsardzības spējas cieši sadarbojoties ar mūsu sabiedrotajiem, bet 2023.gadā jāsper solis tālāk, veidojot katra Latvijas iedzīvotāja izpratni par viņa lomu un atbildību valsts aizsardzībā”.